Vilnis Ķirsis Rīgai. Pilsētai ar ambīcijām

Mūsu Rīga vienmēr ir bijusi nozīmīga Eiropas pilsēta ar atbilstošiem vides un dzīves  standartiem, pilsēta ar izteiktu stilu un pašcieņu, un tā tam būtu jābūt arī turpmāk. Diemžēl dinamika šobrīd ir pretēja — gadsimtiem pastāvējusi kā Baltijas metropole, Rīga šo statusu strauji zaudē.

Piederība Eiropas tradīcijai nozīmē arī noteiktus standartus pilsētas pārvaldībā — finanšu caurskatāmību, iedzīvotāju līdzdalību, tālredzīgu plānošanu —, taču Rīga šobrīd iet pretējā virzienā. Esošie Rīgas “saimnieki“ ir izveidojuši noslēgtu sistēmu, kas mūsu galvaspilsētu padara par viņu ekonomisko interešu zonu, un politiski Rīga tiek nošķirta no pārējās Latvijas. Šie cilvēki mēģina iedvest gan to, ka Latvija nav īsti Eiropa, gan to, ka Rīga nav īsti Latvija, gan to, ka Ušakovam nav īsti alternatīvas, un daudzi tam tic. Taču tie ir meli.

“Рижский дворик” nav nekādas ambīcijas ­­­­— tie ir kioski un provinciāla domāšana. Rīga nav austrumu pagalmiņš, ko esošā Rīgas dome pa brīdim piekrāso kā “Potjomkina sādžu”, lai tuvinātu Maskavas izšķērdības un gaumes paraugiem.

Mums ir ambīcijas, mēs gribam redzēt Rīgu kā modernu, cilvēkiem draudzīgu, zaļu Eiropas valsts galvaspilsētu. Tādu Rīgu, kas atraisa rīdzinieku enerģiju, tādu, kurā jūtama pasaules elpa. Rīgai ir jākļūst par starptautiska mēroga izglītības centru, Rīgai vajag pašai savu tehnisko inovāciju centru, Rīgai vajag savu Eiropas mēroga teātra un filmu festivālu, Rīgai atkal vajag kļūt ērtai, pieejamai un interesantai pilsētai.

Ambīciju, godaprāta un profesionalitātes trūkums atspoguļojas arī pilsētas saimniecībā, rīdzinieki ik uz soļa saskaras ar paviršību, nekvalitatīvu darbu vai prastu mānīšanos.

Ja vairāk naudas un enerģijas iegulda nevis pilsētas sakārtošanā un rīdzinieku dzīves apstākļu uzlabošanā, bet sava tēla spodrināšanā, tad citu attieksmi un rezultātu gaidīt nevaram. Kad lauz ģimenes auto bedrainā iekšpagalmā, pilsētas mēra radioreklāmas mierinājumu nesniedz. Tūkstošiem rīdzinieku nauda, kas iztērēta spalvu spodrināšanai feisbukā, nesamazinās bērnudārzu rindas un nesakārtos gadu desmitiem neremontēto kāpņutelpu.

Izglītība, kultūra, biznesa vide — šie ir trīs vaļi, uz kuriem mūsdienās balstās prasmīgi pārvaldītas pilsētas pasaulē. Vai tā būtu Edinburga vai Helsinki, vai Ļubļana, vai Roterdama, vai Mančestra, vai Bukareste, vai kāda cita mērogos un nozīmē Rīgai līdzīga pilsēta ­— tās visas ir veiksmīgi tikušas pāri krīzēm, un tām ir ambīcijas. Jauns velosipēds nav jāizdomā, Rīgas domei vienkārši jābūt nomodā, lai saskatītu un pārņemtu labāko, bet rīdziniekiem jābūt nomodā, izvēloties Rīgas vadību.