Valdība atbalsta papildu valsts budžeta ieņēmumus palielinošus pasākumus
Otrdien, 13. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība konceptuāli atbalstīja vairākus priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumus palielinošiem pasākumiem un vienojās par pamatu izmantot Finanšu ministrijas piedāvāto otro darbaspēka nodokļu samazināšanas modeli, kas paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu samazināt to par 1% līdz 22%. Tāpat modelis paredz ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to no darba algas lieluma no 45 līdz 84 latiem (jeb no 64 līdz 119 eiro), kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem (jeb 139 eiro). Valdība turpina darbu pie 2014. gada valsts budžeta sagatavošanas, un turpināsies arī diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
Ministri vienojās konceptuāli atbalstīt vairākus nozaru priekšlikumus nodokļu jomā papildu finansējuma jauno politikas iniciatīvu pasākumiem gūšanai. Paredzēts ieviest Padomes direktīvas par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu prasību par PVN piemērošanu luksusa klases vieglajām pasažieru automašīnām ar 2014. gada 1. janvāri. Fiskālā ietekme 2014. gadā veido 1,0 miljonu latu. Tāpat tika atbalstīts Finanšu ministrijas iesniegtais ierosinājums veikt grozījumus PVN likumā attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām.
Konceptuāli atbalstīts tika arī Zemkopības ministrijas priekšlikums pagarināt uz trīs gadiem IIN atvieglojumus summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Paredzēts arī noteikt pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no autoratlīdzības (izņemot no pasīvās autoratlīdzības), piemēram žurnālistiem un citiem autoriem. Pasākuma fiskālā ietekme veido 1,6 miljonus latu.
Vienošanās tika panākta arī par akcīzes nodokļa dabasgāzei atbrīvojuma saglabāšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību un rūpniecisko mājputnu novietņu siltumapgādei, kā arī minimālās likmes 5,65 eiro (3,97 latu) apmērā piemērošanu dabasgāzei, ko izmanto rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai. Pasākuma fiskālā ietekme -1,2 miljoni latu. Atbalstīts tika arī priekšlikums pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei.. Pasākuma ietekme 2,8 miljoni latu. Tiks izskatīts arī Ekonomikas ministrijas priekšlikums tālākam pakāpeniskam likmes pieaugumam, vienādojot to ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai un/vai benzīnam.
Ministri vienojās arī pensionāra (mēneša) nepaliekamo minimumu, papildu atvieglojumus invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī mēneša neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus izteikt veselos eiro, noapaļošanu veicot par labu nodokļa maksātājam. Šo pasākumu fiskālā ietekme kopā -1,3 miljoni latu.
Ar valsts budžeta sagatavošanu saistīti jautājumi tiks izskatīti arī nākamajās valdības sēdēs, un Finanšu ministrija līdz nākamajai sēdei sagatavos arī aktualizētus fiskālās telpas aprēķinus.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Kaunese
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]