Pabriks un NBS pārstāvji Latvijā piemin 1941.gada 14.jūnijā represētos karavīrus
14.jūnijā, pieminot traģiskos 1941.gada notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika arī represijas pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē, Litenē un citviet Latvijā notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi.
Piemiņas pasākumos, kurus bruņotie spēki rīkoja sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību, piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
Piemiņas pasākums sākās Gulbenes dzelzceļa stacijā ar amatpersonu un aculiecinieku uzrunām, bet pēc tam arī uz pie dzelzceļa sliedēm – vietas, no kurienes sākās civiliedzīvotāju un karavīru izsūtīšana uz Sibīriju. 1941.gada 14.jūnija vakarā ap plkst.23 no Gulbenes stacijas uz Rīgu devās 17 – 20 vagonu vilciena sastāvs ar apcietinātajiem latviešu virsniekiem.
Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz Litenes kapu Latvijas karavīru piemiņas vietu, kur 2001.gada 14.jūnijā atklāja Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli "Sāpju siena", kas veltīts nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem.
„1941.gada jūnijs bija traģisks Latvijas nācijai un valstij. Tie cilvēki, kurus svešā vara izsūtīja no Latvijas, bija mūsu nācijas zieds. Svešā vara šādi gribēja iznīcināt Latvijas valsts un nācijas garu un pretošanās iespējas,” uzrunā Litenē uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks. „Izsūtītie bija Latvijas patrioti, cilvēki, kas pārstāvēja Eiropas vērtības, kuras Padomju Savienībai nebija pieņemamas.”
Ministrs aicināja visus atcerēties šīm demokrātiskajām vērtībām un neļauties skepsei, noliegumam un vienaldzībai. „Ja kādreiz mūsu ticība savai valstij un savām spējām tika iznīcināta ar tankiem, tagad tas tiek darīts ar tā sauktās „maigās varas” palīdzību. Tāpēc es aicinu jūs stingri iestāties par Latvijas valsti un nepadoties vēlmei nolaist rokas grūtību priekšā,” A.Pabriks sacīja.
„Es aicinu jūs šodien pieminēt visus izsūtītos un atcerēties, ka nogalināto un deportēto vidū bija arī mūsu virsnieki, instruktori un karavīri,” sacīja NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. „Šodien mēs pieminam tos, kuri cīnījās. Mēs zinām, ka tikai ar viltu ienaidniekiem izdevās iznīcināt mūsu armijas virsniecību. Tas ir apliecinājums viņu varonībai, ka pretinieks neuzdrošinājās stāties pretī latviešu karavīriem atklātā cīņā.”
Bruņoto spēku komandieris uzsvēra, ka daudzi karavīri pretojās arī bez ieročiem rokās. „Esmu pārliecināts, ka Litenē un Ostroviešu nometnē tika veikti daudzi varoņdarbi, par kuriem mēs vēl nezinām un, iespējams, nekad neuzzināsim,” viņš piebilda.
Gan aizsardzības ministrs, gan bruņoto spēku komandieris izteica gandarījumu par sabiedroto – ASV karavīru – dalību šajā nozīmīgajā brīdī. Kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem piemiņas pasākumā piedalījās arī 30 kadetu no vairākām ASV Mičiganas pavalsts augstskolām, kur viņi apgūst ASV armijas rezerves virsnieku kursu un, uzturoties Latvijā, piedalījās militārajās mācībās "Saber Strike 13".
Pēcpusdienā Latvijas armijas Litenes nometnes vietā tika iedegts "Atmiņu ugunskurs".
1941.gada 14.jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru no Litenes, apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.
Deportētie virsnieki tika tiesāti no 1941.gada rudens līdz 1942.gada pavasarim, galvenokārt par dzimtenes nodevību. No aizvestajiem latviešu karavīriem pēc reabilitācijas atgriezās tikai 70, pārējie tika nošauti vai gāja bojā spaidu darbos dažādās nometnē.
Kopumā 1940. – 1941.gadā represijas skāra 4665 bijušos Latvijas armijas karavīrus, tostarp 1086 virsniekus – no viņiem viens bija admirālis, 23 – ģenerāļi.
Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālr.: 67335224
[email protected]