Ministru prezidenta uzruna JL kopsapulcē
Ministru prezidenta, JL valdes locekļa Valda Dombrovska
uzruna Jaunā Laika 13. kopsapulcē
Cienījamie Jaunā laika biedri!
Šodien, uzrunājot jūs Jaunā laika 13. kopsapulcē, gribu vērsties pie Jums gan kā mūsu partijas Valdes loceklis, gan arī kā premjers.
2012. gadā apritēs 10 gadi, kopš „Jaunā Laika” dibināšanas. Ikvienam, kas toreiz bija klāt pie šīs partijas izveidošanas, „Jaunais Laiks” ir bijis nozīmīgs pavērsiens gan politiskajā, gan profesionālajā karjerā. Arī man.
10 gadi partijai nepavisam nav ilgs laiks, tomēr šajos gados gūtā pieredze (nereti arī rūgtā) un mācības ikvienam no mums ir devušas labu skolu, lai strādātu valdībā un parlamentā, arī pašvaldībās laikā, kas valstij ir ļoti sarežģīts un grūts.
„Jaunā Laika” loma līdzīgi domājošo spēku saliedēšanā ir bijusi izšķiroši nozīmīga, jo mūsu partijas pirmsākumi savā ziņā ir aizsākums arī tam Latvijas politikas vēstures posmam, kas nesa pārmaiņas ne tikai politiķu sastāvā, bet arī sabiedrības attieksmē pret politiku, pieprasījumā pēc godīgas un atklātas politikas, līdz pat lietussargu revolūcijai un tautas uzticības mandātam, ko 2010. gada Saeimas vēlēšanās saņēma „Vienotība” un tās sastāvā esošais „Jaunais Laiks”.
Mūsu partija ir pilnībā attaisnojusi savu nosaukumu un sākotnējo uzstādījumu, jo zem „Jaunā Laika” karoga Latvijas politikā ienāca cīņa pret korupciju, pieprasījums pēc godīgas un atklātas politikas.
Mēdz teikt, ka cilvēka patiesā daba atklājas pārbaudījumos. Šo apgalvojumu lielā mērā var attiecināt arī uz politiskajām partijām.
Brīdī, kad priekšā bija viens no vissmagākajiem posmiem Latvijas vēsturē, strādāt valdībā, uzņemties atbildību, novērst valsts bankrotu, atbalstīt valdību, un panākt, lai Latvijas vārds starptautiskajā apritē pārstāj izskanēt tikai negatīvā kontekstā bija gatavi toreiz vēl nenodibinātās VIENOTĪBAS politiķi. Mēs esam spējuši rīkoties tad, kad citi izvēlējās paiet malā. Kad likmes bija pārāk augstas, lai atkāptos vai izturētos pavirši.
Politisku pieredzi un rūdījumu gan valdības darbā, gan Saeimā esam guvuši sadarbībā ar koalīcijas partneriem – „Zaļo un zemnieku savienību”. Darbs valdībā, kuras faktiskais spēku samērs ir līdzvērtīgs, ne vienmēr bijis viegls, tomēr grūtībās un pārbaudījumos kļuvis par neatņemamu un vērtīgu politisku pieredzi. Jā, politika ir diskusiju un kompromisu māksla, taču svarīgākais mūsu darbā vienmēr ir bijis un paliek mūsu politikas augstākais mērķis – Latvijas intereses.
Īstenojot atbildīgu un izsvērtu ekonomisko programmu, pakāpeniski samazināts budžeta deficīts, optimizēti valsts pārvaldes izdevumi, veicināta ražošana un eksports, saglabāts valsts atbalsts sociāli neaizsargātām grupām. Tas ir bijis pretrunīgs un sarežģīts process, kurā ir bijis svarīgi atrast optimālu risinājumu, neieslīgstot pārmērībās un populismā.
Pie dažiem rādītājiem un tendencēm vēlos pakavēties nedaudz sīkāk. 2009. gada sākumā, kad uzņēmāmies vadīt valsti, iekšzemes kopprodukts četrus ceturkšņus pēc kārtas bija sarucis, katrā ceturksnī krītoties pret iepriekšējo ceturksni. 2009. gada vidū pieņemtie budžeta grozījumi panāca pagrieziena punktu, lai kritumu apturētu, bet 2010. gada budžets deva iespēju atgriezties pie izaugsmes – katrā 2010. gada ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kopprodukts ir pieaudzis. Kaut arī šis pieaugums bija neliels 1 – 1,5%, kopumā tas summējas redzamā rezultātā. Jaunākie publicētie pieauguma dati parāda, ka kopprodukts 2010. gada 4. ceturksnī salīdzinot ar 2009. gada 4. ceturksni ir pieaudzis par 3,7%.
Turklāt mēs ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet būtiski mainījuši ekonomikas struktūru. Daudzu apšaubītā iekšējā devalvācija ir atjaunojusi valsts konkurētspēju. Kā ekonomikas dzinējspēku sevi ir parādījusi ražošana un eksports – rūpniecības produkcijas izlaide 2010.gadā ir pieaugusi par 13,9%, bet eksports – par 29,5%. Līdz ar to eksporta apjomi faktiskajās cenās par 5,4% pārsniedza iepriekš 2008.gadā sasniegto augstāko līmeni.
Pozitīvas tendences iezīmējušās arī darba tirgū. Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem, darba meklētāju īpatsvars no 2010. gada pirmajā ceturksnī sasniegtā 20,4% maksimuma ceturtajā ceturksnī ir pazeminājies līdz 16,9%. Nodarbināto skaits 2010.gada otrajā un trešajā ceturksnī ir pieaudzis salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. 2010.gada 4.ceturksnī nodarbināto skaits nedaudz samazinājās sezonālu iemeslu dēļ, toties gan 2010.gada 3.ceturksnī, gan 4.ceturksnī tas pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītāju.
Laikā, kad daudzās Eiropas valstīs budžeta un valsts parāda krīzes vēršas plašumā, Latvijai ir izdevies sasniegt stabilitāti finanšu tirgū. Starpbanku procentu likmes ir zemākas nekā pirms krīzes. Valdības vērtspapīru izsolēs pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Latvijas valdības vērtspapīrus investori vērtē augstāk nekā Ungārijai, Polijai vai Portugālei, nemaz nerunājot par Īriju vai Grieķiju. Šī stabilitāte lēnām, bet noteikti parādās arī kreditēšanas atjaunošanā – 2010. gada otrajā pusē rezidentiem no jauna izsniegti kredīti par 642 milj.Ls.
Noteikti gribu uzsvērt, ka nozīmīgs finanšu resursu avots ekonomikas izaugsmes veicināšanai ir Eiropas Savienības fondu finansējums. Valdība ir vienkāršojusi līdzekļu apguves procedūras un palielinājusi pieejamo līdzfinansējumu, kā rezultātā 2010. gadā ES fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāti 454 milj.Ls, kas būtiski pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Arī 2011. gadam plānots maksimāli izmantot ES fondu dotās iespējas – tās ir programmas uzņēmējdarbībai un inovācijām, cilvēkresursiem un nodarbinātībai, kā arī ieguldījumi infrastruktūrā. Uzsākts darbs arī pie Norvēģijas finanšu instrumenta apguves. Tas viss dod reālu iespēju atbalstīt ekonomisko aktivitāti un sasniegt mērķus, kuri nav aizsniedzami tikai ar privāto finansējumu vai tikai ar valsts budžeta līdzekļiem.
Lai uzturētu valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.
Jau tagad valdībā esam vienojušies, ka turpināsies valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšana ar mērķi sakārtot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabot iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Aktivizējies darbs arī „ēnu” ekonomikas ierobežošanā, sadarbībā ar nozaru asociācijām novēršot iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un uzlabojot darbības vidi godprātīgiem uzņēmējiem.
Vēl viens būtisks ilgtspējīgas izaugsmes aspekts ir valsts finanšu disciplīnas nostiprināšana. Ir jāturpina darbs pie Fiskālās disciplīnas likuma, kura mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus, tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus, tai skaitā – budžeta bilances nosacījumu. Šobrīd, ņemot vērā krīzē gūtās mācības, ir vislabākās iespējas ielikt stabilu pamatu atbildīgai rīcībai ar valsts finansēm
2010. gads bija ne tikai pagrieziena punkts Latvijas ekonomikā. 10. Saeimas vēlēšanas ir bijušas arī pagrieziena punkts Latvijas politikā, kad sabiedrības izvēle bijusi skaidra un nepārprotama. Par spīti tam, ka nereti priekšvēlēšanu gaisotnē vēlētāji varēja dzirdēt konkurentus solām vieglāku ceļu, sabiedrība nepakļāvās maldinošiem solījumiem un mānīgiem piedāvājumiem. 10. Saeimas vēlēšanas ir bijis uzticības apliecinājums. Gan līdz šim paveiktajam, gan valdības uzsāktajām reformām.
Pēdējo gadu laikā sabiedrība ir guvusi daudz mācībstundu, lai pieņemtu patstāvīgu un politiķu veikuma izvērtējumā balstītu lēmumu, nevis ļautos nopirkties ar profesionālu reklāmtriku palīdzību.
Vienotība ir gatava uzņemties atbildību arī turpmāk, jo reformas vēl nebūt nav galā. Nav brīnumrecepšu ekonomikas atlabšanai, iekams paši nesakārtosim savas valsts budžetu un nepārveidosim ekonomiku tā, lai tās dzinējspēks būtu ražošana un eksports, nevis nekustamā īpašuma spekulācijas un lētu kredītu hipertrofēts iekšzemes patēriņš.
Šobrīd ekonomiskā situācija liecina, ka esam uz pareizā ceļa. Rietumu demokrātijas, atvērtas ekonomikas ceļa. Taču, lai sasniegtu iecerēto, mums vēl jāaug. Gan ekonomiski, gan politiski. Plašām ekonomiskām pārmaiņām nepieciešamas arī pārmaiņas politiskajā vidē un domāšanā. Vienota politika, saliedēta sabiedrība. Plaša pārstāvniecība, sabiedrības līdzdalība un atbalsts.
Krīze ir iemācījusi gan politiķiem, gan sabiedrībai, ka vienīgā iespēja valsts uzplaukumam ir sadarbība un saliedētība.
Sabiedrības konsolidāciju var nodrošināt tikai skaitliski lielas partijas ar plašu pilsoņu iesaisti. Ilgtspējīgu Eiropas valstu politisko sistēmu pamatā ir partijas ar lielu biedru skaitu. Igaunijas, kuru tik bieži pieminam kā labu piemēru, ekonomisko un politisko reformu līderi Baltijas valstīs, vadošās Reformu partijas rindās ir vairāk nekā 7000 biedru.
Uzsveru, ka mūsu partijas nākotne ir apvienībā „Vienotība”. To apliecināja rudenī aizvadītās vēlēšanas un to rezultāti. Lai vai kā konkurenti vēlējās redzēt „Vienotību” sašķeļamies un lai vai cik aktīvi tika izplatītas dažādas versijas par mūsu drīzo galu, izejot cauri vēlēšanu un valdības tapšanas pārbaudījumiem, mēs esam un paliekam vienots politiskais spēks, kam jau tuvākajā nākotnē jāpārtop jaunā partijā „Vienotība”.
Kādēļ jauna partija un kādēļ sākt no baltas lapas? – Pirmkārt, tā ir netieša pateicība mūsu vēlētājiem un viņu cerību attaisnojums, jo startējot pa vienam mēs nekad nebūtu ieguvuši tik plašu vēlētāju mandātu. Otrkārt, tas ir pieteikums nākotnei un dotā vārda turēšana, jo mēs gājām uz vēlēšanām ar vienota nākotnes politiskā spēka pieteikumu. Treškārt, es ceru un ticu, ka vienotā partijā zudīs nevienam nevajadzīgā un pat traucējošā sāncensība, kas šobrīd nereti parādās triju partiju vidū. Visbeidzot – tā būs operatīvāka un pārliecinošāka lēmumu pieņemšana, jo būs viena partija, viena valde un viens lemšanas mehānisms.
Vai tās ir „Jaunā Laika” beigas? Nē, tas būs jauns sākums, tā būs nākamā izaugsmes pakāpe visām trijām partijām. Es ļoti ceru, ka šāds solis piesaistīs mūsu jaunajai partijai arvien plašāku atbalstītāju pulku un arī biedru skaits palielināsies.
VIENOTĪBA jau šobrīd ir spēcīgs politisks zīmols, ko saista ar atklātu, modernu, rietumniecisku politiku un profesionālu politiķu komandu.
Balstoties uz šīm vērtībām, mums jārada vienota un ietekmīga partija.
Pirms vēlēšanām VIENOTĪBAS programmā izvirzījām ambiciozu mērķi – astoņos gados Latvijai jākļūst par Baltijas līderi svarīgākajos dzīves kvalitātes, tautas attīstības un globālās konkurētspējas rādītājos. Es ticu, ka VIENOTĪBAS spēkos ir šo mērķi sasniegt.
Vēlos pateikties Jums, Jaunā laika biedri, par kopīgu darbu un kopīgām uzvarām, par atbalstu un neizsīkstošu ticību mūsu spēkiem. Par vērtībām, ar kurām visi kopā ienācām Latvijas politikā – godīgu, tiesisku un profesionālu politiku, kas joprojām ir aktuālas un ļāvušas mums paveikt šķietami neiespējamo.