“Lietuva pret Krieviju – 1:0” jeb kā izmantot ES piespēli, cīnoties pret Krievijas maigo varu
Inese Vaidere
Latvijā daudz runājam par Krievijas maigo varu, taču reti kad tam seko konkrēti darbi. Savādāk rīkojas mūsu kaimiņi lietuvieši, kas stingri aizstāv savas pamatvērtības un atklāti iestājas pret Krievijas politiku, kad tā aizskar Lietuvas intereses.
Zīmīgs ir Lietuvas kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu kompānijas Cgates 7. oktobrī pieņemtais lēmums uz laiku pārtraukt Pervij Baltijskij kanal pārraidi. Tam pamatā bija iedzīvotāju sūdzības par nievājošiem izteikumiem pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13. janvāra traģiskajiem notikumiem. Šajā datumā gāja bojā 14 civiliedzīvotāji, viņu piemiņa Lietuvā ir svēta, taču Lietuvā pārraidītajā Krievijas Pirmā kanāla raidījumā “Cilvēks un likums” tika apšaubīti kritušo nāves cēloņi un specvienības “Alfa” atbildība notikušajā.
Cgates rīcība ir labs piemērs tam, ka visi mediju tirgus dalībnieki ir atbildīgi par valstisko pamatvērtību ievērošanu un tiem jābūt modriem, lai tiktu ievēroti valsts likumi. Vienlaikus arī Lietuvas radio un televīzijas komisija ir uzsākusi izmeklēšanu.
Diemžēl tas tā ne vienmēr notiek Latvijā. Mums daudz aktīvāk jāreaģē uz tādiem izteikumiem televīzijā, radio un laikrakstos, kas aizskar latviešu tautas pamatvērtības. Kremlim Latvijā ir daudzi rupori, kas regulāri kurina naidu, izplata nepatiesu informāciju par Padomju Savienības agresiju pret Latviju un okupāciju. Ir izskanējuši nicinoši un aizskaroši izteikumi par Dziesmu svētkiem un citām latviešiem svētām lietām, ko paudis pat Saeimas deputāts. Šādi izteikumi grauj valsts pamatus, taču Latvijas likumdevējs un drošības iestādes klusē.
Cerams, ka Pervij Baltijskij kanal rīcība Lietuvā nepaliks bez sekām arī mūsmājās, jo kanāla jurisdikcija ir Latvijā. Iebildumi pret šo televīziju jau bijuši iepriekš, taču tā joprojām turpina īstenot tikpat destruktīvu informācijas politiku.
Jāapzinās, ka drošsirdīga rīcība attiecībās pret Krieviju var nest arī īslaicīgus zaudējumus. Lietuva kā ES prezidējošā valsts izteica stingru atbalstu Austrumu partnerības valstīm pirms novembrī Viļņā gaidāmā samita, kur Ukraina cer parakstīt Asociācijas un brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES, bet Gruzija un Moldova tos parafēt.
Krievija izmanto agresīvu cīņas taktiku, lai atrunātu minētās valstis tuvināties ES un “aicinātu” pievienoties savai Muitas savienībai. Ukrainai tika piemērotas pastiprinātas muitas kontroles, tās šokolādes tika atzītas par Krievijas patērētājiem bīstamām, tāpat kā Moldovas vīni. Maskavas spiediens jau licis Armēnijai atteikties no nolīguma ar ES, tā vietā “brīvprātīgi-piespiedu kārtā” izvēloties Krievijas Muitas savienību.
Viļņa asi nosodīja šādu Krievijas rīcību. Tas izsauca asu pretreakciju. Jau kopš 11. septembra visas Lietuvā iekrautās kravas tiek pastiprināti kontrolētas, Lietuvas piena produkti atzīti par neatbilstošiem Krievijas standartiem, un Krievijas Patērētāju aizsardzības dienestam aizdomīga šķiet arī no Lietuvas importētā gaļa un zivis. Tā vien šķiet, ka Kremlis vēl gadu pēc iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā neapzinās, ka pienācis gals patvaļai tirdzniecības jomā.
Eiropas Komisija ir apņēmības pilna to atgādināt, izmantojot PTO strīdu izšķiršanas procesu. Jau šobrīd Brisele ir vērsusies PTO pret Krievijas nepamatoti uzliktajām nodevām importētām automašīnām. Arī Eiropas Parlaments šodien, 8. oktobra sēdē pievērsās jautājumam par Krievijas diskriminējošajām muitas procedūrām pret Lietuvas autopārvadātājiem, tādējādi vēlreiz apliecinot, ka Eiropas Savienība negrasās atstāt Lietuvu vienu iepretim Krievijas spiedienam.
Lietuvas neapmierinātība ar Krievijas piegādātās dabasgāzes cenām bija pamatā arī Eiropas Komisijas uzsāktajai izmeklēšanai pret Gazprom saistībā ar ES konkurences noteikumu pārkāpumiem. Eiropas Komisijas pārskats liecina, ka Lietuva par vienu Krievijas piegādātu dabasgāzes megavatstundu maksā 37,71 eiro, Latvija 34,15, bet Vācija tikai 28,30 eiro.
Sods Gazrpom par šādu manipulēšana ar gāzes cenām un citu noteikumu pārkāpšanu varētu sasniegt līdz pat 11 miljardiem eiro. Izmeklēšanas rezultātā varētu notikt arī līgumu pārskatīšana, kas būs ieguvums gāzes pircējiem visā Austrumeiropā.
Būtu labi mācīties no lietuviešiem. Kaut tagad kaimiņiem nav viegli, ilgtermiņā Lietuva būs ieguvēja, jo Krievija ciena vienīgi tos, kas ciena paši sevi. Diemžēl mums Latvijā ir nepamatoti zema pašapziņa, un gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski daudz ko noklusējam pārprasta politkorektuma (izdevīguma?) dēļ.