Latvija kopumā virzās uz “Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanu
2016.gada 12.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā īstenošanu (turpmāk tekstā – Progresa ziņojums). Tajā ir atspoguļota valdības politika ES Padomes rekomendāciju un “Eiropa 2020” stratēģijas mērķu izpildei.
“Latvijas nacionālā reformu programma “Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai ir dokuments, ar kā palīdzību Latvija koordinē strukturālo reformu īstenošanu Eiropas semestra ietvaros. Valdības apstiprinātais Progresa ziņojums apliecina, ka esam sakārtojuši fiskālās un monetārās politikas jomas. Tomēr situācija ir krasi atšķirīga strukturālo reformu īstenošanā tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe un tieslietas. Kā ministru prezidenta biedrs vēlos uzsvērt izglītības reformas nozīmīgumu, kas tieši ietekmē darbaspēka kvalitāti un produktivitāti nākotnē. Tāpat straujāks progress nepieciešams tieslietu jomā, kas tieši saistīta ar Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju veicinošas vides veidošanu. Strukturālās reformas ir būtiskas no to īstenošanas rezultāta viedokļa, nevis no procesuālajām darbībām – tieši reformu rezultātā varam veicināt Latvijas konkurētspēju un kopējo ekonomikas izaugsmi”, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Valdības plānotie pasākumi ES Padomes rekomendāciju un “Eiropa 2020” stratēģijas mērķu izpildei ir iekļauti valdības rīcības plānā.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) darbību 121. un 148.pantu Progresa ziņojums kopā ar Latvijas Stabilitātes programmu ir ES līmeņa ekonomiskās politikas koordinācijas un uzraudzības instrumenta sastāvdaļa (tā saucamā Eiropas semestra ietvaros). Katru gadu Eiropas Komisija vērtē abus dokumentus, un uz tā pamata maija vidū nāk klajā ar priekšlikumiem par ES Padomes rekomendācijām, kuras attiecīgi tiek apstiprinātas Eiropadomē jūnija beigās.
Jāatzīmē, ka pati Latvijas nacionālā reformu programma „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai (turpmāk – Latvijas NRP) tika apstiprināta Ministru kabinetā 2011.gada 26.aprīlī un iesniegta Eiropas Komisijai 2011.gada 29.aprīlī.
Progresa ziņojumā ir atjaunots Latvijas NRP aprakstītais vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs, izvērtēts Latvijas progress 2015.gada ES Padomes rekomendāciju izpildē, ir dots detalizētāks Latvijas NRP politikas virzienu apraksts, t.sk. progress Latvijas kvantitatīvo mērķu „Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā sasniegšanā un ir atspoguļota informācija par ES fondu izmantošanu.
Progresa ziņojumā tiek atzīmēts, ka 2015.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 2,7%, sasniedzot straujāku izaugsmi nekā gadu iepriekš, kad ekonomika auga par 2,4%. Izaugsmes tempi paātrinājās, neskatoties uz nelabvēlīgo ārējās vides situāciju, un līdzīgi kā iepriekšējā gadā, galvenais izaugsmes dzinulis bija iekšzemes pieprasījums. Savukārt eksportu negatīvi ietekmēja saspīlētā ģeopolitiskā situācija, Krievijas noteiktās sankcijas ES ražotajiem pārtikas produktiem un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kā arī joprojām lēnā ekonomikas izaugsme eirozonā.
2016.gadā tiek prognozēts, ka IKP pieaugums Latvijā varētu sastādīt 3%, savukārt vidējā termiņā IKP pieaugs straujāk – 2017.gadā par 3,3% un turpmāk vidēji par 3,4%.
Ekonomiskā izaugsme un īstenotie Latvijas NRP pasākumi 2011.-2015.gadā veicināja nodarbinātības rādītāju uzlabošanos un bezdarba līmeņa, t.sk. ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara un jauniešu bezdarba, samazināšanos. Tā, piemēram, Latvijas mērķis 2020.gadam attiecībā uz nodarbinātības līmeni iedzīvotājiem 20-64 gadu vecumā ir 73%. 2015.gadā šis rādītājs Latvijā bija 72,5%, kas nozīmē, ka Latvija jau gandrīz ir sasniegusi 2020.gada mērķi. Tāpat tiek prognozēts, ka Latvija sasniegs „Eiropa 2020” stratēģijas mērķus izglītības, enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā 2020.gadā.
Kā viens no galvenajiem izaicinājumiem „Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanā Latvijā, ir joprojām salīdzinoši zems ieguldījums pētniecībā un attīstībā (R&D), it īpaši privātā sektora ieguldījums R&D. Latvijas mērķis attiecībā uz ieguldījumiem R&D 2020.gadā ir 1,5% no IKP. Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem datiem par 2014.gadu Latvijas ieguldījumi R&D sastādīja tikai 0,69% no IKP.
Savās rekomendācijās ES Padome iesaka Latvijai 2015.-2016.gadā nodrošināt valsts budžeta sabalansētību, uzlabot profesionālo un augstāko izglītību, mērķtiecīgāk finansēt pētniecību un stimulēt privātā sektora ieguldījumus inovācijās, reformēt sociālās palīdzības sistēmu, veikt nodarbinātības atbalsta pasākumus un uzlabot veselības aprūpes pieejamību, uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un maksātnespējas procesa administratoru atbildību, uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, stiprinot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un uzlabojot interešu konflikta regulējumu.
Progresa ziņojumā ir aprakstīta augstākminēto ES Padomes rekomendāciju izpildes gaita un plānotie pasākumi 2016.-2017.gadam.
Progresa ziņojums Latvijai ir jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2016.gada 15.aprīlim. 2016.gada 18.maijā sagaidāms Eiropas Komisijas priekšlikums jaunajām ES Padomes rekomendācijām ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai.
Detalizēti ar Progresa ziņojumu var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā.
Papildus informācija:
Elita Rubesa – Voravko
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: 67013193
E-pasts: elita.rubesa @em.gov.lv; [email protected]