14.01.2012
Ēlerte: valsts identitāte un iedzīvotāju interešu kopība jāskaidro visu tautību Latvijas iedzīvotājiem
Foto: Imagine

Satversmes kodolā ierakstītā valsts identitāte un visu Latvijas iedzīvotāju interešu kopība tās nostiprināšanā mums īpaši jāuzsver un jāskaidro visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā latviešiem, kas nes īpašu atbildību par Latvijas valsts turpinātību, šodien, 14. janvārī, uzrunājot partijas VIENOTĪBA Domes sēdes dalībniekus, norādīja partijas valdes locekle Sarmīte Ēlerte.

Latviešu kā Latvijas valstnācijas pienākums ir rūpēties par to, lai latviskā identitāte var kļūt par daļu no visu Latvijas iedzīvotāju identitātes. Tā būs saliedēta sabiedrība bez reālām vai iedomātām sienām starp mums, tiem, kas ir piederīgi Latvijai un grib justies kā tās daļa, uzsvēra Ēlerte.

“Mēs nevaram šos jautājumus nolikt malā tāpat un atdot tos radikāļu diskusijām. Neskaidra identitāte un sašķelta sabiedrība valsti novājina, drupina demokrātiju un kavē ekonomisko attīstību,” uzrunājot VIENOTĪBAS biedrus, norādīja Ēlerte.

Satversmē definētā Latvijas tauta aptver visus pilsoņus vai politisko nāciju – latviešus un mazākumtautību piederīgos. Tomēr mazākumtautības vienas pašas bez latviešiem nebūtu varējušas valsti izveidot, tāpēc Latvijas valsts kodolā ir ieprogrammēta gan latviešu, gan arī latviešu un mazākumtautību interešu kopība valsts dibināšanā un pastāvēšanā. Kopīgas valodas zināšana un lietošana, kopīgas identitātes veidošanās, saglabājot individuālo un arī etnisko daudzveidību, nav pašmērķis, tā ir nepieciešamība, lai pastāvētu labi funkcionējoša demokrātiska kopiena, savā uzrunā norādīja Ēlerte.

Vienlaikus viņa arī uzsvēra, ka šī jautājuma risināšana prasa pacietīgas sarunas, labi attīstītu pilsoniskās izglītības sistēmu gan skolniekiem, gan pieaugušajiem, mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu mēdijiem, tai skaitā krievu valodā.

Ēlerte pauda pārliecību, ka valstij jārada visaptveroša pilsoniskās izglītības programma, kas sešos gados, kas atlikuši līdz Latvijas simtgadei, veidotu labu izpratni par Latvijas konstitucionālajiem un kultūrvēsturiskajiem pamatiem un dotu drošu skatu uz nākotni demokrātiskajā un nacionālajā Eiropas valstī Latvijā.

VIENOTĪBAS pārstāve arī aicināja partijas deputātus, ministrus un biedrus būt par mierīgas vēsts vēstnešiem, skaidrojot Latvijas nacionālās identitātes jautājumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Informāciju sagatavoja:
Laila Timrota
partijas VIENOTĪBA
preses sekretāre
Tālr.: 29373547
laila.timrota@saeima.lv

 

Komentāri:
14
JAN
2012
Brigita
Piekrītu virsrakstā paustajau domai - valsts identitāte un iedzīvotāju interešu kopība jāskaidro visu tautību Latvijas iedzīvotājiem. Piebildīšu vien to, ka tas ir jādara NEPĀRTRAUKTI! Labi, ka beidzot esam nonākuši pie šī secinājuma, jo līdz šim brīdim nekas daudz netika skaidrots. Tagad, nedaudz par citu. Partijas valdes locekle S.Ēlerte saka: "Latviešu kā Latvijas valstsnācijas pienākums ir rūpēties par to, lai latviskā identitāte var kļūt par daļu no visu Latvijas iedzīvotāju identitātes. Tā būs saliedēta sabiedrība bez reālām vai iedomātām sienām starp mums, tiem, kas ir piederīgi Latvijai un grib justies kā tās daļa." Šie vārdi uzbur burvīgu ainu, un tik ļoti gribas tiem noticēt! Taču reālā dzīve rāda ko citu - Latvijā ir pietiekoši daudz Latvijai NELOJĀLU cittautiešu (piemēram tie, kas parakstījas par krievu valodu kā otru valsts valodu), kuri NEVĒLAS integrēties un jūtas piederīgi Krievijai (pēc aptaujas datiem tādu cilvēku ir ~ 30%). Es, protams, neko jaunu nepateikšu, tikai visiem zināmo - integrēt var tikai tos, kuri to vēlas. Ko iesākt ar tiem, kuri nevēlas? Lūk, te jau rodas apjukums un neziņa. Ir tādi, kas piesauc deokupāciju, es tik radikāla neesmu. Taču uzskatu, ka V.Putina aicinājums tautiešiem repatriēties, nav izmantots. Nekas nav pat mēģināts darīt! Nav mēģināts runāt ar cittautiešiem, skaidrot, uzzināt viņu domas. Kādēļ tā? Vai pietrūkst labas gribas vai drosmes? Tā taču nebūtu nekāda vardarbība, ja kādai daļai Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju palīdzētu atgriezties etniskajā dzimtenē. Saku to nopietni, bez kāda sarkasma. Nu, nevar Latvija integrēt tik lielu skaitu cittautiešu! Mēs taču visi to ļoti labi saprotam. Tomēr turpinam spītīgi "rullēt pa iebrauktu celiņu", jo tā ir vieglāk, komfortablāk un neprasa, S.Ēlertes vārdiem runājot, "pacietīgas sarunas". Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu - šis integrācijas variants, ko piedāvā S.Ēlerte(katram latvietim integrēt vienu cittautieti), nav reāls. Teorētiski tas radītu Latvijā jaunu tautu - latvijiešus. Praktiski - "rūgšana", neapmierinātība un spriedze abās pusēs palielinātos. Vai to mēs vēlamies? Kā pozitīvu un ārkārtīgi svarīgu izcelšu to, ko uzsvēra S.Ēlerte: "... šī jautājuma risināšana prasa pacietīgas sarunas, labi attīstītu pilsoniskās izglītības sistēmu gan skolniekiem, gan pieaugušajiem, MĒRĶTIECĪGU SABIEDRISKO PASŪTĪJUMU MĒDIJIEM, tai skaitā KRIEVU VALODĀ." Lūk, beidzot ir saprasts, ka valsts identitātes un iedzīvotāju interešu kopība, jāskaidro arī KRIEVU MEDIJIEM. Ļoti ceru, ka tas viss nepaliks tikai uz papīra, bet tiks realizēts dzīvē.