14.01.2012
Āboltiņas runa VIENOTĪBAS Domes sēdē
Foto: Saeima

Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas
runa
Vienotības domes sēdē
Rīgā, 2012. gada 14. janvārī

 

„Vienotības” biedri un atbalstītāji!
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Kolēģi!
Draugi!

Latviets esmu, latviets būšu,
Latviets mūžam palikšu,
Un par savu Tēvu zemi
Savu galvu nolikšu.

Ko mums katram nozīmē šie dziesmas vārdi? Ko nozīmē būt latvietim? Ko nozīmē aizstāvēt savu Tēvu zemi?

Šajās janvāra un februāra dienās, gaidot referendumu par Latvijas Republikas Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, uz šiem jautājumiem skaidru atbildi sev ir jādod katram latvietim, katram Latvijas pilsonim.

Šodien vēlos ar jums dalīties savā nostājā un savos argumentos.

Pirmkārt un galvenokārt vēlos uzsvērt – diskusijas par referendumu nav par juridiskām procedūrām, nav par „mums” un „viņiem”, nav pat par demokrātijas principiem. Diskusijas par referendumu ir par mūsu valsts pamatiem un turpmāku pastāvēšanu, par mūsu nacionālo identitāti.

Ir skaidri un gaiši sev un citiem jāatgādina - Latvija ir latviešu nācijas valsts. Tas ir mūsu Satversmes kodols un esence, un viss, kas Satversmē teikts, izriet no tā un ir par to.

Latvija ir latviešu nācijas valsts. Ir saprotams, ka pēc smagās padomju okupācijas kādai sabiedrības daļai var būt grūtības to apzināties pavisam skaidri, jo pārāk dziļi ir ieaudzināts politkorektums, bailes, mazvērtība, pašapziņas trūkums un bažas „ka tik kaut kas nenotiek”.

Pie tam joprojām ir tādi politiskie spēki, kas, būsim atklāti, vēršas pret mūsu valsti un dara visu iespējamo, lai pārliecinātu mūs par ko citu. Tas cilvēkos sēj nedrošību par savu valsti un neskaidrību pašiem par savu individuālo lomu, savām tiesībām un pienākumiem. Mēģinājumi pārrakstīt mūsu vēsturi, panākt kompromisus valsts valodas jautājumā, Lindermana un Ušakova sakāpinātā retorika, demagoģija par aizskarto pašcieņu – tas viss ir vērtējams kā uzbrukums mūsu nacionālajai identitātei un tai Latvijas Republikai, kas ir nostiprināta mūsu Satversmē.

Bet mums ir mūsu valoda un mūsu Tēvu zeme, un mēs nevaram pieļaut, ka mūsu nacionālais pamats tiktu izaicināts un apdraudēts. Es uzskatu, ka šis ir izšķirošs un nozīmīgs brīdis. Tieši tādēļ „Vienotība” kopā ar koalīcijas partneriem ir aicinājusi ikvienu Latvijas pilsoni nepalikt malā un referendumā apliecināt savu piederību Latvijas valstij. Jo būt latvietim un būt Latvijas pilsonim nenozīmē tikai juridisku aktu. Būt latvietim un Latvijas pilsonim arī nozīmē būt lojālam pret savu valsti, paust cieņpilnu attieksmi un aizstāvēt tās tradīcijas, vēsturi, kultūru un valodu.

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Satversmes grozījumu priekšlikums piedāvā mainīt normu, kura izsaka pašu Latvijas Republikas būtību. Latviešu valoda kā valsts valoda ir viens no četriem mūsu valsts pamatprincipiem, tikpat svarīgs kā tas, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, ka tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai. Šie pamatprincipi ir neapstrīdami, un valodas jautājumā kompromisi nav iespējami. Brīva diskusija, protams, ir demokrātijas sastāvdaļa, taču demokrātija nav visatļautība! Ir jautājumi, par kuriem nediskutē un kuros nav kompromisu arī demokrātijā. Tā ir kā aksioma, tas ir kā iecirsts akmenī, un uzbrukums jebkuram no šiem pamata principiem ir vērtējams kā uzbrukums mūsu valstij kopumā.

Ja latviešu valoda vairs nebūtu vienīgā valsts valoda, Latvija kļūtu par pavisam citu valsti, kuras pamatā būtu citi principi un priekšnoteikumi. Pieļaujot Satversmes grozīšanu valodas jautājumā, mēs mainītu Latvijas vēstures gaitu, atteiktos no 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas būtības un valsts pēctecības.

Atbalstīt šādus grozījumus nozīmētu piekrist būtiski jaunas un atšķirīgas valsts veidošanai. Atbalstīt šādus grozījumus nozīmētu piekrist Latvijas valsts iznīcībai.
 

„Vienotības” biedri un atbalstītāji!
Mūsu valsts patrioti!

Latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai ir ārkārtīgi spēcīga konstitucionālā nozīmē. Latviešu valoda ir mūsu valsts pati sirds. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ „Vienotība” gaidāmo referendumu uzskata par antikonstitucionālu. Mēs uzskatām, ka fundamentāli valsts pastāvēšanas principi nav lemjami referendumā.

Tādēļ „Vienotība” kopā ar apvienību "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ir iesniegusi Satversmes tiesā prasību apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Mūs vieno vēlme pēc iespējas skaidrāk parādīt, ka jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu nav apspriežams.

Mūsu iesniegums Satversmes tiesā nav tikai juridisks akts vai demokrātijas garantēto tiesību izmantošana. Ir pilnīgi skaidrs, ka 20 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas ar referendumu tiek mēģināts atzīt par likumīgām okupācijas sekas. Tas ir tas pats, kas atzīt par leģitīmu pašu okupāciju! Mēs to redzam! Tādēļ šobrīd nav svarīgāka uzdevuma kā pašā saknē novērst iespēju vērsties pret mūsu valsti, pret mūsu tautu.

Šobrīd ir arī zināms, ka Satversmes tiesai mūsu prasība ir liels izaicinājums. Tas tādēļ, ka Satversmē nav precīzi definēts mehānisms, ar kura palīdzību varētu izvērtēt, vai referendumam nododamie jautājumi atbilst Satversmes kodolam. Taču Satversmes tiesas atzinums ir ārkārtīgi nepieciešams, jo ļautu izvairīties no turpmākiem uzbrukumiem mūsu valstiskumam un identitātei. Tas ļautu izvairīties no nākamajām parakstu vākšanām un referendumiem par valsts pamatu graušanu.

Man mēdz jautāt, vai iesniegums Satversmes tiesā un vienlaicīgs aicinājums piedalīties referendumā nav savstarpēji izslēdzošas aktivitātes. Nē. Situācijas nozīmīgums pieprasa mums zīmēt visus iespējamos scenārijus, izvērst savu darbību visos nepieciešamajos virzienos. Tādēļ „Vienotība” ir gan apstrīdējusi referenduma likumību Satversmes tiesā, gan, apzinoties, ka jautājuma izvērtēšana tiesai var prasīt ilgāku laiku vai tiesa var pieņemt lēmumu referendumu neapturēt, aicina ļaudis iet uz referendumu un aizstāvēt savu valsti. Es uzsvēršu vēl un vēl - mūsu centieni vislielākajā mērā ir vērsti ne tik vien uz valsti, kurā dzīvojam mēs, bet uz valsti, kurā būs jādzīvo mūsu bērniem un mazbērniem, mūsu nākamajām paaudzēm. Ticība Latvijas valstij un tās pamatu neaizskaramībai mums ir jāspēj nodot saviem bērniem, jo Latvija jau nepieder mums, tā pieder bērniem, kas vēl tikai piedzims. Bērniem, kas dzīvos šajā valstī, ko būsim cēluši, sargājuši un izkopuši mēs.

Godātie klātesošie!
„Vienotības” biedri un atbalstītāji!

Pēdējo nedēļu laikā ir izskanējis arī viedoklis nepaļauties radikāļu provokācijām un neiet uz referendumu, it kā tādējādi varētu pierādīt, ka latviešu valodas statuss nav diskutējams. Es šādai nostājai kategoriski nepiekrītu.

Pirmkārt, savu valstisko pamatu aizstāvēšana ir katra latvieša un katra Latvijas pilsoņa pienākums, neatkarīgi no nacionālās piederības.

Otrkārt, aicinājums ignorēt referendumu ir pretrunā ar pilsonisko līdzdalību, uz kādu visos iepriekšējos referendumos un vēlēšanās ir aicināta sabiedrība.

Treškārt, pilsoniskās nepiedalīšanās akcija ir gan nevietā, gan ļoti grūti īstenojama, lai tās rezultāts būtu politiski viennozīmīgs un iedarbīgs. Ļaujiet man šo domu paskaidrot plašāk. Neatkarīgi no aicinājumiem nepiedalīties, tik un tā būs cilvēki, kas par savu goda pienākumu uzskatīs iet uz referendumu un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Tāpēc referendumā piedalījušos skaits varētu būt, protams, nepietiekams, lai grozītu Satversmi, taču varētu izrādīties, ka balsojuma vairākumu veidos balsotāji „par”.

Šāda situācija nav pieļaujama! Tas radītu pamatu pašmāju radikāļiem, iespējams, Krievijas atbalstītiem, turpināt diskusijas, sakot, ka balsu gan šoreiz nepietika, bet vairākums taču ir par izmaiņām krievu valodas statusā!

Tāpēc „Vienotība” un es pati personīgi aktīvi aicinu ikvienu – gan latviešus, gan mazākumtautību pilsoņus - piedalīties referendumā, balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, tādējādi parādot, ka šis jautājums nedz šodien, nedz nākotnē nav diskutējams.

Es vēlos atkārtoti uzsvērt – šis referendums neapdraud latviešu valodas kā vienīgās valodas statusu Latvijā, par to šaubu nav. Vairākums referendumā nobalsos pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Taču šī tautas nobalsošana ir sabiedrības iespēja nepārprotami apliecināt uzticību savas valsts identitātei, un tā dos iespēju atkal ļoti skaidri apzināties savas valsts pamatus.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka balsojumā pret otru valsts valodu piedalīsies ne tikai latvieši, bet arī daudzi mazākumtautību cilvēki, kas jūtas piederīgi Latvijai, pārvalda latviešu valodu un vienlaikus saglabā savu mazākumtautības identitāti. Mēs visi kopā esam Latvijas tauta, kur ikkatrs vēlas būt kopā ar cilvēkiem, kas dzīvo šajā zemē. Būt starp cilvēkiem un zināt, ka mēs domājam un jūtam līdzīgi. Zināt, ka šī zeme un šī valsts ir svarīga un kaut ko nozīmē ne tikai man vienam, bet arī daudziem citiem.

Godātie klātesošie!

Domāju, ka nevienam nav šaubu, ka parakstu vākšanas mērķis bija klaji politiski motivēts - izmantot tautas nobalsošanu, lai provocētu un šķeltu Latvijas sabiedrību, apdraudētu mierpilno nacionālo līdzās dzīvošanu.

Taču mums ir jābruņojas ar pacietību un sapratni, ka Eiropā 20. gadsimtā neviena valsts nepiedzīvoja tik masveidīgu un uzspiestu etniskā sastāva maiņu kā Latvija un Igaunija piecdesmit gadu okupācijas laikā.

Taču sašķeltā sabiedrībā nav ieinteresēti nedz latvieši, nedz krievi, nedz poļi, lietuvieši, ebreji un citi mazākumtautību pārstāvji. Sašķelta sabiedrība nozīmē spriedzi un konfliktus, tā apdraud demokrātijas kvalitāti, valsts attīstību un Latvijas tautas labklājību. Latviešu nācijai jābūt atvērtai nācijai, ietverot, iekļaujot visus sabiedrības locekļus, lai neveidotos noslēgtas etniskās kopienas un etniskas paralēlās pasaules.

Taču arī mazākumtautības nedzīvo atrauti no pārējās sabiedrības, no valsts un tās pamatiem. Ja tās vēlas šeit dzīvot un īstenot savas likumīgās tiesības, tām jārespektē pamati, kas mūsu valsti uztur stipru un satur mūs visus kopā. Neviens starptautisks standarts neaizliedz sargāt valsts valodu un prasīt tās zināšanas no mazākumtautībām. Arī mazākumtautībām jārespektē kopējās valsts un sabiedrības intereses, jāapgūst valstsnācijas identitāte un jāiekļaujas tajā. Jo stiprāka būs mūsu kopīgā valstiskā apziņa, jo stiprāka būs mūsu valsts.
 

Godātie klātesošie!

Šie manis izklāstītie argumenti ir ārkārtīgi svarīgi, jo spēcina mūsu valsts pastāvēšanu. To skaidrošana un padarīšana par aizvien saprotamākiem ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam joprojām ir aktuāla. Tieši tādēļ „Vienotība” aicināja precizēt referenduma jautājumu, lai ikvienam Latvijas pilsonim nerastos ne mazāko šaubu par to, ko paredz piedāvātie Satversmes grozījumi, kāda ir balsojuma būtība un sekas.

Tieši tādēļ esmu aktīvi iestājusies par to, ka Latvijas valstiskie pamati referenduma ietvaros ir jāskaidro ne tikai politiķiem un partijām, bet arī valsts institūcijām, kuru pienākumos ir veicināt pilsonisko izglītību, valsts valodas lietošanu, sabiedrības saliedētību un izpratni par mūsu kultūrvēsturiskajiem pamatiem. Es arī uzskatu, ka valsts pienākums ir šādu skaidrojošu kampaņu pirms un pēc referenduma finansēt un tajā skaidri atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Es aicinu visus klātesošos būt valstiski atbildīgiem un iesaistīties referenduma būtības skaidrošanā. Tas ir ārkārtīgi izšķiroši ne tik vien paša referenduma kontekstā, bet arī mūsu pašapziņas, mūsu valstiskās apziņas un nacionālās identitātes stiprināšanai.

To citiem vārdiem savulaik ir pateicis Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste: „Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs”. Šie vārdi mums cauri gadu desmitiem atgādina, ka sava valsts, kultūra un valoda ir jāsargā, tā ir jākopj, un ka valsts – tie esam mēs paši. Ja mēs paši savas valsts un nācijas pastāvēšanas pamatus nesargāsim, neskaidrosim un neatgādināsim, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.
 

„Vienotības” biedri un atbalstītāji!
Draugi!
Kolēģi!

Latvijas valsts esība ir tās pilsoņu atbildība, neatkarīgi no nacionālās piederības. Un latviešiem kā valstsnācijai tā ir dubulta atbildība. Šis ir laiks, kad mums visiem jābūt spēcīgiem nacionālistiem. Nebaidīsimies šī vārda – arī nacionālismu kā spēcīgas nacionālas valsts neatņemamu sastāvdaļu ir mēģinājuši noniecināt vai radikalizēt tie paši, kas vēl mūsu valstij iznīcību. Veselīgs nacionālisms iet rokrokā ar patriotismu, un mums par šādām īpašībām ir jābūt lepniem.

Referendums ir mūsu iespēja atkal no jauna apzināties pašiem savus pamatus – to, ka mūsu valsts ir veidota, lai latviešu tauta, piesaistot visu tautību Latvijas pilsoņus, varētu demokrātiski pati sevi pārvaldīt. Ka mūsu valsts ir vienīgā vieta, kur sargāt, kopt un attīstīt latviešu valodu un savu kultūru un kur kopā dzīvot visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no etniskās piederības. Un gluži kā lielā ģimenē mums ir jāspēj mantot un nest tālāk tās idejas, tie sapņi, kas iedvesmoja mūsu priekšgājējus. Latvijas valsts nav tikai tās robežas, tās Satversme, karogs un varas institūcijas. Pirmām kārtām Latvijas valsts ir tajā dzīvojošie cilvēki ar kopīgu pagātni, kultūru, valodu, nezūdošām vērtībām un kopīgu skatu uz nākotni.

Es aicinu jūs 18. februārī doties uz referendumu un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.

Dievs, svētī Latviju!

Komentāri: