03.09.2021
Jūlijā turpina augt gan Latvijas rūpnieku saražotie apjomi, gan ražošanas izmaksas

Jūlijā saglabājas augsti Latvijas rūpnieku saražotie apjomi, tiem par 8,4% pārsniedzot pērnā gada jūlijā saražotos apjomus salīdzināmās cenās, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas un pasaules ekonomiskajai situācijai atgūstoties no pandēmijas, rūpnieki cenšas segt augsto pieprasījumu pēc dažādām precēm gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām.

Visos trīs rūpniecības sektoros jūlijā fiksēti nozīmīgi pieaugumi. Ieguves rūpniecībā kāpums par 11,8%, elektroenerģijas un gāzes apgādē pieaugums par 13,2% un nozīmīgākajā – apstrādes rūpniecībā – palielinājums par 7,9%.

Apstrādes rūpniecībā samazinājies kokrūpniecības straujais kāpums, jūlija mēnesī apjomiem palielinoties vien par 3% (šā gada aprīlī – jūnijā sasniegti divciparu skaitļi) pret 2020. gada jūliju, kad laikā starp pirmo un otro pandēmijas vilni tika fiksēti augsti kokrūpniecības saražotie apjomi, veidojot augstu bāzi šā gada jūlija datiem. Griezumā pret šā gada jūniju saražotie apjomi samazinājušies par 4,3%, taču kopējā kokrūpniecības izlaide joprojām vērtējama kā augsta.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecībā nodrošina gatavo metālizstrādājumu ražošanas, izņemot mašīnas un iekārtas, pieaugums par 20,7%, ko ietekmējusi gan pērnā gada zemā bāze, kad jūlijā tā bija viszemākā 2020. gada laikā, gan arī pašlaik novērotais augstais pieprasījums pēc metālizstrādājumiem būvniecībā u.c. Tikmēr jau trešo mēnesi pēc kārtas nelielu samazinājumu (-1,4%) uzrāda saražoto pārtikas produktu apjoms.

Starp mazāk nozīmīgām apstrādes rūpniecības nozarēm pieaugumi apģērbu (13,4%), papīra un papīra izstrādājumu (15%), ķīmisko vielu un produktu (31,7%), elektrisko iekārtu (7,4%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu (19,9%), automobiļu, piekabju un puspiekabju (34%) ražošanā, un poligrāfijas un ierakstu reproducēšanā (7,5%). Savukārt samazinājums iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai (-6,4%).

Septiņu mēnešu kopējā rūpnieku izlaide bijusi par 8,3% augstāka nekā pērn, tostarp ieguves rūpniecībā pieaugums par 6,7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē palielinājums par 6,6%, un apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi auguši par 8,9%.

Latvijas elektroenerģijas nozarē ik mēnesī notiek krasas svārstības hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās saražoto apjomu attiecībā. Izņēmums nav arī šā gada jūlijs. Hidroelektrostacijās sauso laikapstākļu dēļ elektroenerģija ražota par trešdaļu mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, taču koģenerācijas stacijas saražojušas par divām trešdaļām vairāk nekā pērn, kopējai elektroenerģijas izlaidei pieaugot par 18%.

Kārtējo rekordu atkal uzrādījis Latvijas ražotāju cenu indekss, jūlijā tam sasniedzot 15,8% pieaugumu. Tostarp ieguves rūpniecībā palielinājums par 6%, elektroenerģijas un gāzes apgādē kāpums par 11,6%, bet apstrādes rūpniecībā pieaugums par 16,8%. Lielākajā no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm – kokrūpniecībā – kāpums par 52,5%. Neredzēti augstu atzīmi sasniedzis arī Latvijas būvniecības izmaksu indekss, jūlijā tam esot par 8,2% augstākam nekā pērnā gada jūlijā, tostarp izmaksas par būvmateriāliem palielinājušās par 11,7% un strādnieku darba samaksa par 4,4%. Šā gada vasaras mēnešos Latvijas ekonomika straujos tempos atgūstas no pandēmijas, iedzīvotājiem un uzņēmējiem aktīvi realizējot pandēmijas laikā neīstenotās vēlmes, līdz ar to radies augsts pieprasījums pēc dažādām rūpniecības precēm, ražotājiem nespējot šo pieprasījumu nosegt un rezultātā pieaugot cenām. Ņemot par piemēru kokrūpniecības nozari, saražotie materiāli tiek strauji izpirkti, neskatoties uz augstajām cenām, kas liecina arī par labu mājsaimniecību vidējo finansiālo stāvokli.

Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju konfidences indeksa ESI kopējais ekonomikas, tostarp rūpniecības rādītājs augustā uzrādījis nelielu samazinājumu, joprojām saglabājoties ļoti labam noskaņojumam Eiropas ekonomikā. Latvijas ražotāju konfidence jūlijā pasliktinājusies vairāk nekā vidēji ES, noslīdot zem pirmspandēmijas līmeņa, ko ietekmē gan epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās, gan rūpniekiem nevēlamās straujās cenu svārstības.

Lai gan pašreizējā situācija liecina par augstu pieprasījumu Latvijas rūpnieku precēm, bažas raisa augošās rūpniecības izejmateriālu cenas, kuru mazināšanās sagaidāma izejvielu piedāvājumam esot vienlīdz lielam ar pieprasījumu.

Informāciju sagatavoja:
Finanšu ministrija

Komentāri: