23.02.2018
Bezdarba līmenis 2017. gadā būtiski pazeminās, sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme 2017. gadā atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti. Tas ir daudz straujāks bezdarba samazinājums nekā 2016. gadā, kad bezdarba līmenis bija pazeminājies tikai par 0,3 procentpunktiem.

Vienlaikus ar bezdarba kritumu pērn pēc gada pārtraukuma atkal palielinājies tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, sasniedzot 894,8 tūkstošus. Tas gadā kopumā ir par 0,2% vairāk nekā 2016. gadā. Ja gada pirmajā pusē nodarbināto skaits vēl samazinājās, gada otrajā pusē jau bija vērojams kāpums, ceturtajā ceturksnī tam sasniedzot 1,3% salīdzinājumā ar 2016. gada 4.ceturksni, un nodarbināto skaitam pieaugot līdz 902,2 tūkstošiem.

Kā liecina uzņēmumu statistikas dati par aizņemtajām darba vietām, visvairāk strādājošo skaits pērn pieaudzis būvniecības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs. Tur darba vietu skaits 2017. gada trīs ceturkšņos bijis attiecīgi par 5,9% un 5,6% lielāks nekā attiecīgajā laikā pirms gada. Savukārt neliels strādājošo skaita samazinājums fiksēts tirdzniecības, nekustamā īpašuma un finanšu pakalpojumu nozarēs.

Paātrinoties ekonomikas izaugsmei un vienlaikus samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, pērn būtiski palielinājies iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis, kad darba tirgū aktīvi iesaistīti kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija jau 68,9% no visiem 15-74 gadus vecajiem iedzīvotājiem. Tas ir vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis Latvijā. Arvien augstāko līdzdalību darba tirgū veicina gan augošais pieprasījums pēc darbiniekiem un algu līmenis, kad vidējā darba samaksa pērn pieauga straujākajā tempā kopš 2008.gada, gan pensionēšanās vecuma pakāpeniskā paaugstināšana, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.

Līdz ar spēcīgo ekonomikas izaugsmi pērn bija vērojams arvien augošs pieprasījums pēc darbiniekiem, aktualizējot bažas par darba tirgus pārkaršanu un tās iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu skaits 2017. gada laikā ievērojami palielinājās, decembrī sasniedzot 12,6 tūkstošus un 2016. gada decembra līmeni pārsniedzot gandrīz trīs reizes. Tomēr joprojām salīdzinoši augstais bezdarba līmenis, kā arī detalizētāki dati par esošo bezdarbnieku kvalifikāciju un nepilnu darba laiku strādājošo skaita pieaugums norāda, ka darba tirgū pašlaik vēl ir resursi.

Kopējais bezdarbnieku skaits 2017. gadā samazinājās par 10,4% līdz 85,4 tūkstošiem, uzrādot straujāko kritumu kopš 2014. gada. Taču bezdarbnieku skaits joprojām ir pāri par desmit tūkstošiem lielāks nekā pirms krīzes laikā. Starp pašreizējiem bezdarbniekiem ir 13,5 tūkstoši bezdarbnieku ar augstāko izglītību un 26 tūkstoši ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, kurus kopumā nevarētu uzskatīt par darba tirgum strukturāli nepiemērotiem. Tāpat papildus resurss darba tirgum ir nepilnu laiku strādājošie, kur no pavisam 75,9 tūkstošiem 22,7 tūkstoši jeb 29,9% kā nepilnās slodzes iemeslu 2017. gadā joprojām norāda nespēju atrast pilnas slodzes darbu.

Turklāt arī kopējais bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kur tas 2017. gadā bija attiecīgi 5,8% un 7,1%. Ja Igaunijā bezdarba līmenis jau sākotnēji bijis būtiski zemāks nekā Latvijā, atšķirība ar Lietuvu izveidojusies dažu pēdējo gadu laikā. Tas liek domāt, ka arī Latvijā labvēlīgas ekonomiskās attīstības gadījumā iespējama vēl straujāka bezdarba līmeņa samazināšanās.

Pēc Finanšu ministrijas jaunākajām prognozēm 2018. gadā, saglabājoties spēcīgai ekonomikas izaugsmei, bezdarba līmenis Latvijā pazemināsies līdz 8,0% jeb par 0,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2017. gadu. Šogad gaidāms arī nodarbināto iedzīvotāju skaita neliels pieaugums, taču spēcīgāku kāpumu šogad un arī nākamajos gados kavēs darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, un ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes pieaugumu.

Komentāri: