10.01.2018
2017.gada vidējā inflācija straujākā pēdējos gados

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam transportam (par 1,6%), pārtikai (par 0,4%), kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3%).

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, kopumā cenas palielinājās par 2,2 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pārtikas cenu kāpumam. Pārtikas cenas pieauga par 3,8% un kopējo cenu līmeni paaugstināja par 0,9 procentpunktiem. Būtiskākā ietekme bija cenu kāpumam piena produktiem, sviestam, gaļai un olām. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenas gada laikā pieauga par aptuveni 2,5%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot cukuru un augu eļļas. Visstraujāk cenas pieauga gaļai un piena produktiem, ko ietekmēja pieprasījuma pieaugums.

Liela palielinošā ietekme gada laikā bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem – par 2,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,8 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams apdrošināšanai, ko ietekmēja cenu kāpums OCTA saistībā ar apdrošinātāju rekordlieliem zaudējumiem iepriekšējā gadā. Cenas pieauga arī ēdināšanas, veselības, atpūtas un kultūras pakalpojumiem. Savukārt straujākais kritums bija pasažieru transporta pakalpojumiem.

Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī degvielas cenu kāpums. Jūnija vidū pasaules naftas cenas bija samazinājušās līdz 44 USD par barelu, kas bija zemākais rādītājs kopš 2016.gada novembra un saistīts ar ieguves kāpumu ASV, Lībijā un Nigērijā, bet kopš jūlija pasaules naftas cenas pakāpeniski palielinājās līdz decembrī sasniedza 66 USD par barelu, kopumā cenām vidēji gada laikā palielinoties par aptuveni 20%. Cenu kāpumu veicināja OPEC, Krievijas u.c. naftas eksportētājvalstu lēmums pagarināt naftas ieguves ierobežojumus, kā arī naftas pieprasījuma kāpums gan ģeopolitisko notikumu, gan dabas stihiju ietekmē. Gada laikā degvielas cenas Latvijā pieauga par 4,8% un par 0,3 procentpunktiem palielināja kopējo cenu līmeni.

Dabasgāzes cenas pieauguma dēļ cenas gada laikā pieauga arī siltumenerģijai (par 3,5%) un gāzei (par 6,7%), kas kopā ar cenu kāpumu cietajam kurināmajam (par 6,5%) kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Cenas pieauga arī farmaceitiskajiem produktiem (par 2,8%). Savukārt cenu pieaugumu saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu tabakai kompensēja cenu kritums alkoholiskajiem dzērieniem, kam bija arī lielākā pazeminošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā.

2017.gadā vidējā gada inflācija bija 2,9%. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2018.gadā vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017.gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu izmaiņām, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja:
Ieva Šnīdere
EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente

Komentāri: