07.07.2020
Vai Rīga paliks bez bērnudārziem?


Autors: Edgars Ikstens, partijas VIENOTĪBA ārlietu sekretārs

Ir politiķi un pilsētu administrācijas, kas daudz runā, bet maz dara vai arī pretēji – daudz runā, bet nedara neko. Vai darbi saskan ar vārdiem, tas ir cits jautājums, un šis ir viens no stāstiem, kurā mēs redzam problēmu, bet tās risinājumu nē – vien sildošus un pār ausīm slīdošus solījumus.

Sekojot līdzi notikumiem Rīgā un papildus pievēršot uzmanību situācijai ar rindām uz pirmsskolu, prātā nāk veca, bet laba anedote: “Labdien, te jums zvana no bērnudārza. Jūsu bērnam pienākusi rinda, uz ko neapmulsušais vecāks atbild: “Paldies, bet vakar mūsu atvase aizgāja armijā!””. Ne velti šis joks, bet kā zināms – katrā jokā ir daļēja patiesībā, vai arī – katrā patiesībā zināma daļa joka.

Bieži dzirdēts, ka vecākiem nav iespējas iekārtot savus bērnus pirmsskolas izglītības iestādē (PII), jo jāstāv garās, reizēm pat neizstāvamās rindās, līdz pienāk obligātais vecums, kurā jāsāk gatavoties sākumskolai. Bieži vecāki kā alternatīvu izvēlas privāto pakalpojumu sniedzēju, kas, protams, iedragā arī vecāku naudas makus. Lai arī Rīgas pilsētas pašvaldība ir nākusi pretī un paredzējusi līdzfinansējumu bērniem, kas pašvaldības, ne vecāku spiesti, apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, rindas pastāv. Ja aplūkojam VARAM mājaslapā atrodamo informāciju, tad Rīga, protams, ir rekordiste – uz vietu bērnudārzā gaida 2099 bērni, tai seko Jelgavas pilsēta ar 1586 bērniem un daļa pierīgas (Ķekavas novads – 799, Babītes novads – 686, Ādažu novads – 440, Mārupes novads – 424, Salaspils novads – 371 un Jūrmalas pilsēta – 341), kā arī Liepājas pilsēta ar 655 rindā gaidošiem bērniem[1].

Protams, Rīgā šis skaitlis varētu būt nedaudz zemāks, ņemot vērā faktu, ka vecākiem ir iespējas savu atvasi reģistrēt uzreiz trijās izglītības iestādēs vienaikus, taču kā atzinuši pirmsskolas jomas speciālisti, patieso rindas apjomu zina vien retais. Jo situācija mainās katru dienu – kāds atsakās, kāds pārdomā un kādam pēkšņi pienācis obligātais vecums, liekot citiem bērniem pastāvēt rindā vēl nedaudz ilgāk. Protams, jāņem vērā fakts, ka ir pirmsskolas, kas uzņem bērnus sākot ar 1.5 gadu, savukārt citi, ar 3 gadu vecumu.

Esmu dzirdējis un pašam ir licies, ka šī varētu būt tikai Rīgas centra problēma, bet palūkojoties uz datiem, kas pieejama tiem, kas reģistrē savu bērnu pirmsskolai, aina rādās citādāka un biedējošāka, un nav jau tā, ka tas attiektos tikai uz “latviešu dārziņiem”. Piemēram, centra iedzīvotājiem pieejamas vien 4 pirmsskolas izglītības iestādes, kurās šobrīd rindā stāv vairāk nekā 3300 pretendentu, vispieprasītākā ir Rīgas 200.pirmsskolas izglītības iestāde – 1134 bērni, ar latviešu mācību valodu, savukārt ar mazākumtautību valodu – Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Pūcīte” – 74 bērni.


Statistika par pieprasītākajām pirmsskolas izglītības iestādēm citās Rīgas priekšpilsētās.

Šī tabula parāda, ka teorētiski rindā stāv 4 511 bērni, pat pieņemot, ka ikviens no viņiem ir reģistrēts trijās iestādēs vienlaikus, rezultāts nav iepriecinošs – vidēji 1 503 bērni pretendē uz vietu pieprasītākajos bēnudārzos (Protams, atbildīgajiem dienestiem ir sava metodoloģija rindas aprēķināšani, par ko zina vien retais). Zināšanai, Rīgā darbojas 146 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes[3] un 162 pašvaldības līdzfinansētās privātās pirmsskolas izglītības iestādes[4].

Bet ko darīt tālāk? Pēdējos desmit gados, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nav tapis neviens jauns pašvaldības “dārziņš”, lai arī tāda it kā bijusi iepriekšējo divu, nē, trīs Rīgas mēru vēlme.

Teorētiski Rīgas pašvaldībai zeme un ēkas pieder, bet jauna celšana ir dārga, līdzīgi kā esošo ēku pielāgošana. Līdzšim esošās izglītības iestādes un PII tiek pielāgotas gan SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vajadzībām, gan sākumskolu izveidošanai, gan citu funkciju nodrošināšanai. Daži jaunie vecāki, atzīst, ka tajā laikā, kad bija jādomā par vecākiem un viņu bērniem, Rīgas domes vadībai svarīgi bijis spēlēt politiskās spēlītes un griezt lentītes vai citādi izrādīties, gozējoties labi apmaksātu mediju objektīvu vai rakstāmspalvu priekšā. Varbūt, ka ideja par jaunu “dārziņu” celtniecību iesprūdusi kādā iespējamā korupcijas shēmā, to gan mēs nezinām, bet sajūta tāda ir. Kurš gan ilgstoši bijis Rīgas īpašumu pārvaldītājs, jā, pēdējais Rīgas mērs, bet vārdiem atbilstošs risinājums nav bijis manāms.

Iespējams, ka jaunas PII ēkas celšana rindu mazināšanai nebūtu tik ātrs risinājums, ņemot vērā sarežģīto idejas un projektu izstrādi, iepirkumus un citas birokrātiskās piruetes, tādēļ alternatīvs un daļējs risinājums varētu būt esošā līdzfinansējuma palielināšana un deleģējums privātajam sektoram nodrošināt šo svarīgo pašvaldības funkciju. Bet varbūt ir vērts padomāt par risinājumu, kas deleģētu privātajam sektoram uzņemties rūpes par pirmsskolā gājējiem. Jā, protams, jādomā arī par PII pedagogu algu celšanu, lai bērniem būtu kas palīdz izaugt un izglītoties, ja atalgojums saglabāsies esošajā līmenī, pastāv bažas par viņu vēlmi mainīt profesiju, tādējādi palielinot risku esošo “dārziņu” reorganizācijai un esošo rindu pagarināšanai. Rindas nav tikai centra problēma, tā ir visas Rīgas problēma un līdzšinējās Rīgas domes nolaidība, nevēlēšanās un līdz ar to atbildība.

[1] Pirmsskolas iestāžu pieejamība, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minstrijas apkopotā informācija, pieejams tiešsaistē – http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/pirmsskolas_ii_pieejamiba/, skatīts 30.06.2020.
[2] Dati aktuāli uz 2020.gada 30.jūniju un tie mainās, informācija pieejama Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv
[3] Pirmsskolas izglītības iestādes, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/izglitibas-iestades/pirmsskolas/filterinst/all
[4] Pašvaldības līdzfinansētās privātās pirmsskolas izglītības iestādes, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/izglitibas-iestades/pirmsskolas/filterinst/spec/2

Komentāri: