27.07.2011
Kāpēc veiktie grozījumi Komerclikumā par patiesiem labuma guvējiem ir tik nozīmīgi?


Autors: Aigars Štokenbergs

Pēdējā laikā plašas diskusijas izraisījuši grozījumi Komerclikumā, kas paredz atklāt patiesos labuma guvējus jeb ofšoru īpašniekus, tāpēc vēlos izskaidrot šo grozījumu mērķi un uzlabojumus, ko tie sniegs, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi.

Pirmkārt, grozījumi bija nepieciešami, lai celtu starptautisko novērtējumu Latvijas biznesa videi, un izpildītu starptautiskās saistības. Starptautiskā Valūtas fonda veiktajā Latvijas tiesību sistēmas novērtējumā ieteikts nodrošināt informācijas pieejamību par patiesiem labuma guvējiem, lai kompetentajām iestādēm būtu iespēja iegūt patiesu, precīzu un savlaicīgu informāciju. Turklāt solījums pilnveidot normatīvos aktus dots starptautiskajai organizācijai MONEYVAL, kas ik pa četriem gadiem apkopo informāciju, kā valstis apkaro noziedzīgi iegūtās naudas legalizēšanu.

Pēdējā organizācijas ziņojumā Latvija bija vienā no pēdējām vietām starp Eiropas valstīm un, ja šis jautājums netiktu sakārtots, arī nākamajā ziņojumā, kas tiks publiskots 2012. gada pavasarī, vērtējums būtu negatīvs. Būtiski, ka šo vērtējumu ņem vērā arī starptautiskās reitingu aģentūras, bankas, kurām Latvijas valdība, iespējams, prasīs pārfinansēt starptautisko aizdevumu.

Otrkārt, lai gan ēnu ekonomikas apjoma aprēķināšana ir sarežģīta, taču pētījumi liecina, ka šobrīd Latvijā tā svārstās no 35-40%, kas ir milzīgs apjoms un zaudējums valsts budžetam, un valstij neļauj attīstīt virkni ekonomikas attīstības un sociālos projektus. Slēpšanās aiz ofšoriem ir viens no veidiem, kā apgrūtināt Valsts ieņēmuma dienesta darbu un izvairīties no nodokļu maksāšanas. Apzinoties problēmas svarīgumu, Latvijas valdība ēnu ekonomikas apkarošanu ir noteikusi par vienu no savām prioritātēm. Veiktie grozījumi Komerclikumā nav brīnumnūjiņa, kas uzreiz būtisku uzlabos situāciju, tomēr tas ir viens solis tuvāk uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Patiesais labuma guvējs vienmēr ir konkrēta fiziska persona. Bieži šīs personas nevēlas tikt atklātas, piemēram, valsts amatpersonas, kas nevēlas parādīt sabiedrībai savus patiesos ienākumus. Šādā situācijā ar citu personu palīdzību tiek izveidota vairāku uzņēmumu shēma, netiek maksāti nodokļi (pirmkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis) un caur vairākiem darījumiem, veicot naudas pārskaitījumus no viena konta uz otru, nauda nonāk pie patiesā labuma guvēja. Tā kā informācija par patiesiem labuma guvējiem saskaņā ar Kriminālprocesa likumu un tā dēvēto naudas atmazgāšanas likumu līdz šim bija pieejama vienīgi krimināllietās par terorisma, cilvēktirdzniecības, narkotiku apkarošanas un citu starptautiskās sadarbības procesu ietvaros, situācija tika izmantota, lai veiktu noziedzīgas darbības sfērās, ko likums līdz šim neskāra, proti, noziegumiem Latvijas tautsaimniecībā.

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanās brīdi uzņēmumiem ir uzlikts par pienākumu Uzņēmumu reģistrā norādīt informāciju par patiesiem labuma guvējiem. Grozījumi sniedz būtisku palīdzību tiesībsargājošām iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestam ikdienas darbā, jo informāciju būs iespējams iegūt no Uzņēmumu reģistra. Ja tur informācija nebūs pieejama vai nešķitīs pārliecinoša, tiesībsargājošajām iestādēm būs tiesības veikt nepieciešamās darbības, lai par tās patiesumu pārliecinātos. Personām, kuras nebūs sniegušas informāciju vai būs sniegušas nepatiesu informāciju, bet kriminālprocesā ietvaros tiks atklāta patiesā informācija, tiks paredzēta konkrēta atbildība.

Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējušas bažas par to, ka likumam ir vairāki būtiski trūkumi. To vēlos atspēkot.

Pirmkārt, tiek norādīts, ka likuma normas ir balstītas uz uzņēmēju godaprātu, pieņemot, ka tiks norādīta patiesa informācija, līdz ar to ir iespējams, ka uzņēmēji to izmantos ļaunprātīgi. Taču vēlos uzsvērt, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī mums ir jāpaļaujas visupirms uz cilvēku godaprātu un tikai pēc tam jāķeras pie represīvām metodēm. Jāsoda ir tie, kas apzināti snieguši nepatiesas ziņas, nevis jāapgrūtina dzīve godprātīgajiem uzņēmējiem. Turklāt biznesa vide tiks pamazām attīrīta no negodprātīgiem uzņēmējiem, tādējādi palielinot godprātīgo uzņēmēju iespējas. Tāpat tiek norādīts, ka pienākums atklāt patiesos labuma guvējus diskriminēs biznesmeņus un atbaidīs investorus. Uzskatu, ka šādu grozījumu veikšana ir būtisks priekšnoteikums pozitīvām izmaiņām starptautiskajā novērtējumā par Latvijas tiesību sistēmas efektivitāti attiecībā uz cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Godīgam investoram nav ko slēpt, turklāt sniegtās ziņas nav paredzēts publiskot, bet tās būs pieejamas tikai tiesībsargājošajām iestādēm izziņas veikšanai.

Atsevišķi advokāti arī norādījuši, ka likums sarežģīs dzīvi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kamēr lielie spēlētāji paliks neskarti. Arī šādam argumentam neredzu pamatojumu, jo likums attiecas vienādi uz visiem uzņēmējiem, neatkarīgi no to lieluma. Turklāt ziņu sniegšanas procedūra nav ne sarežģīta, ne laikietilpīga, lai šādi apgrūtinājumi rastos. Turklāt ziņas par patiesiem labuma guvējiem būs jāsniedz tikai par to uzņēmumu īpašniekiem, kuri nav Eiropas Savienības valstu uzņēmumi. Ir bijusi diskusija par kapitāla daļu apmēra slieksni – 10 vai 25 procenti. Ja mēs iedomājamies ātruma ierobežojumus ceļu satiksmē, tad tie ir noteikti, lietojot veselo saprātu un statistisku analīzi. Tikai pēc ātruma ierobežojuma 0 km/h būtu garantijas pilnībā novērst negadījumus, bet tas nebūtu racionāli. Līdzīgi ir ar jauno likuma normu par patiesiem labuma guvējiem. Laiks un pieredze rādīs, vai un kā likumu būs nepieciešams pilnveidot.

Ir vēl kāda pozitīva lieta, ko vēlos norādīt. Proti, veiktie grozījumi ļaus noskaidrot, kas ir patiesie labuma guvēji tajos uzņēmumos, kuri piesakās konkursā uz valsts un pašvaldību veiktajiem iepirkumiem. Tādējādi būs iespējams pārliecināties vai patiesais labuma guvējs nav kāda pašas iestādes, kas veic iepirkumu, amatpersona, vai arī kāds politiķis.

Es pateicos visiem, kas portālā manabalss.lv šo Tieslietu ministrijas iniciatīvu atbalstīja, kā arī Saeimas deputātiem, kuri lielā vienprātībā šos grozījumus pieņēma.

Komentāri: