FM: mazumtirdzniecības apgrozījums mēreni kāpj
Šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati par mazumtirdzniecību pirmajā mirklī pārsteidz, jo uzrāda manāmu kritumu mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieauguma tempos. Par iemeslu tam ir kāda degvielas tirdzniecības uzņēmuma klasifikācijas maiņa no mazumtirgotāja uz vairumtirgotāju. Šī tehniskā korekcija ievieš būtiskas izmaiņas degvielas tirdzniecības apgrozījuma datu interpretācijā, līdz ar to, lai korekti atspoguļotu mazumtirdzniecības apgrozījuma tendences, analīzē izmantoti pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības dati, neieskaitot degvielu. Degviela ir aptuveni 20% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma. Jāpiebilst, ka klasifikācijas maiņa kādam no tirgotājiem un tam sekojošs mazumtirdzniecības pieauguma tempu kritums nemaina kopējo situāciju ekonomikā, jo pievienotās vērtības kopsumma iekšzemes kopproduktā nemainīsies.
Ja pieņem, ka mazumtirdzniecības nozari reprezentē tika pārtikas un nepārtikas preces, neieskaitot degvielu, tad mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi 2013. gada augustā, salīdzinot ar šo mēnesi gadu iepriekš, ir pieauguši par 3,3 procentiem – pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi ir kāpuši par 4,4%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi – par 2,5%.
Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie dati – gan patērētāju, gan arī tirgotāju noskaņojuma rādītāju dinamika Latvijā ir salīdzinoši stabila, nenorādot uz kādām īpašām gaidāmajām izmaiņām mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamikā. Kā izņēmums ir dati par patērētāju vēlmi veikt lielos pirkumus, kas ir būtiski pieaudzis, līdz ar to iespējams, ka mazumtirdzniecības apgrozījums nepārtikas precēm varētu pakāpties. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka beidzot ir vērojami būtiski uzlabojumi arī pārējā Eiropas Savienībā, kas stiprina pārliecību, ka ekonomikas stāvokli sāks balstīt arī spēcīgāks ārējais pieprasījums.
Pēdējā laikā mazumtirdzniecības dinamika iet roku rokā ar pirktspēju (nodarbinātības un algu pieaugums, no kura atņemta inflācija), kas liecina par normālu ekonomikas stāvokli, kad iekšējo patēriņu finansē uzlabojums darba tirgū un to stiprina stabilās patēriņa cenas. Jāpiebilst, ka kredītportfelis gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem vēl arvien turpina sarukt, kas vēl jo vairāk rada pārliecību par noturīgu patēriņa dinamiku. Līdzīgas tendences tiek prognozētas arī turpmāk – nodarbinātības pieauguma tempi gan turpmākajos gados nedaudz saruks, bet algu dinamika gaidāma tikpat spēcīga un ir sagaidāma sabalansēta ekonomikas izaugsme starp pirktspējas virzītu patēriņu un eksportu kā galveno finansējuma avotu.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]