FM: eksports sasniedz jaunu rekordu
Eksporta apjoms septembrī sasniedza jaunu vēsturiski augstāko vērtību 649,7 miljonu latu, par 4,7% pārspējot augustā uzstādīto rekordu un eksporta gada izaugsmi paaugstinot līdz 16,5%.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos būtiskāko devumu pieaugumā ir nodrošinājusi pārtikas un lauksaimniecības nozare, kuras apjoms faktiskajās cenās mēneša laikā pieaudzis teju uz pusi (+ 47,7%), nodrošinot stabila 38,5% gada pieauguma saglabāšanos.
Septembra eksporta statistikā bija redzama ilgi gaidītā šā gada graudu rekordraža. Kopējais graudaugu kultūru eksports septembrī bija 8 reizes lielāks kā augustā, un 2,7 reizes lielāks nekā pērnā gada septembrī, sasniedzot 44,4 miljonus latu, turklāt papildu ietekme bija arī labvēlīgai cenu dinamikai. Tomēr ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati liecina, ka pārtikas cenas pasaulē ir stabilizējušās.
Metālu unto izstrādājumu nozare septembrī ir uzrādījusi otru augstāko eksporta vērtību šogad – 92 miljonus latu, kas ir par 10,8% vairāk nekā augustā un par 36,5% vairāk nekā pagājušā gada septembrī, tādējādi apliecinot, ka samazinājums iepriekšējā mēnesī bijis īslaicīgs un neliecina par būtisku ārējā pieprasījuma apsīkumu eksporta tirgos. Tradicionāli nozīmīgākās Latvijas preces eksportā – koksnes un tās izstrādājumu – eksporta izaugsmes tempi arī septembrī turpināja samazināties. Septembrī koksnes eksports samazinājās par 4,6%, gada pieaugumam saglabājoties vien 1,1%.
Imports septembrī ne tikai audzis ievērojami lēnāk nekā iepriekš, bet salīdzinājumā ar augustu samazinājies par 2,1%, gada pieaugumam samazinoties līdz 3% atzīmei. Būtiskākās izmaiņas importā noteica minerālproduktu importa sezonālais samazinājums par 8,4%, gada pieaugumam saglabājoties 13,9% apmērā. Tomēr prognozējams, ka nākamajos mēnešos minerālproduktu importa apjomi pieaugs, un, ņemot vērā to īpatsvaru Latvijas importa struktūrā, visticamāk veicinās kopējo importa apjomu pieaugumu. Labvēlīga eksporta un importa dinamika ir sekmējusi mēneša ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanos līdz zemākajai atzīmei kopš 2011. gada janvāra – 82,7 miljonus latu.
Noslēdzoties septembrim, iespējams vērtēt ārējās tirdzniecības sniegumu pirmajos trīs ceturkšņos. Kopumā pirmajā pusgadā ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 11267,7 miljonus latu, salīdzinājumā ar 2011. gada atbilstošo periodu pieaugot par 12,7%. Eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2011. gada trīs ceturkšņiem ir audzis par 12,6%, sasniedzot 4941,3 miljonus latu, savukārt importa apjoms šajā gada periodā sasniedza 6326,4 miljonus latu, par 12,8% pārsniedzot rādītāju 2011. gada atbilstošajā periodā. Neskatoties uz svārstībām atsevišķos mēnešos un atšķirīgiem nozaru attīstības tempiem, kā arī dažādiem ierobežojošiem faktoriem, kopumā eksporta apjomi 2012. gada trīs ceturkšņos ir auguši visās būtiskākajās Latvijas eksporta nozarēs.
Ņemot vērā, ka ES valstis ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris, un eksports uz tām veido vairāk nekā 70% no Latvijas kopējā eksporta, norises Eiropā būtiski ietekmē arī Latvijas eksportu. Novembrī publicētās atjaunotās Eiropas komisijas prognozes liecina, ka finanšu krīzes korekcijas joprojām ierobežo ekonomisko izaugsmi, iekšējais pieprasījums turpina samazināties, vienlaikus samazinās arī globālās ekonomikas izaugsme. Tomēr nenoteiktība salīdzinājumā ar situāciju vasaras sākumā ir mazinājusies, un atgriešanās pie izaugsmes tiek prognozēta 2013. gada pirmajā pusē.
Līdz ar to tiek prognozēts, ka 2012. gadā recesija eirozonā būs par 0,1% dziļāka nekā prognozēts pavasarī (-0,4%). Tas būtiski ietekmējis arī ārpus eirozonas esošās Eiropas Savienības valstis – ES27 izaugsmes prognoze ir samazināta no 0% līdz negatīvai -0,3% izaugsmei. Vienlaikus jāatzīmē, ka teju visiem Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem izaugsmes prognozes ir pārskatītas uz augšu, un labvēlīga eksporta tirgu struktūra ir bijis viens faktoriem, kas mazinājis ārējās vides riskus.
Arī oktobra beigās Eiropas Komisijas publicētie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji turpina uzrādīt iepriekš novērotās tendences – uzņēmēju un patērētāju noskaņojums piekto mēnesi pēc kārtas ir turpinājis pasliktināties, kamēr ES27 valstīs tas palicis nemainīgs, nedaudz uzlabojoties pakalpojumu sektora un mazumtirdzniecības rādītājiem. Tomēr Latvijas eksportam nozīmīgākie Eiropas Savienības ražotāju un būvniecības sektoru noskaņojuma rādītāji turpināja pasliktināties. Vienlaikus Latvijas ražotāju noskaņojuma rādītāji turpina saglabāties gandrīz nemainīgi.
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67083850
[email protected]