Baltijas valstis vienojas par kopīgu viedokli par gaidāmajām Atjaunojamo energoresursu un Energoefektivitātes direktīvām
Ceturtdien, 14. aprīlī, Baltijas valstu par enerģētikas nozari atbildīgie ministri – Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masiulis (Rokas Masiulis) un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) – pārrunāja kopīgu nostāju par gaidāmajiem priekšlikumiem Atjaunojamo energoresursu direktīvai un Energoefektivitātes direktīvai, kā arī Baltijas enerģijas tirgus attīstības aktuālos jautājumus un turpmākos soļus Baltijas reģiona energoapgādes drošuma paaugstināšanai.
Tikšanās laikā trīs Baltijas valstu ministri vienojās par kopīgas vēstules nosūtīšanu Eiropas Komisijas viceprezidentam Marošam Šefčovičam (Maroš Šefčovič) un Klimata politikas un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem (Miguel Arias Cañete), paužot mūsu valstu vienotu viedokli par gaidāmajiem Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem Atjaunojamo energoresursu direktīvai un Energoefektivitātes direktīvai.
“Attīstot drošu un ilgtspējīgu enerģētikas politiku, nepieciešams ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas ģeopolitiskais ietvars un vienots redzējums. Virzībai uz ambiciozo ES līmeņa mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomās ir jāpalīdz stiprināt Latvijas un visas Baltijas konkurētspēju. Tāpēc kopīgā vēstulē aicinām Eiropas Komisiju ņemt vērā Baltijas reģiona īpatnības un norādām uz darbības virzieniem, kas ļautu šos mērķus sasniegt konkurētspēju stiprinošā veidā,” uzsver Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Iepriekšminētās abas direktīvas tiek izstrādātas ar mērķi definēt nākotnes rīcības virzienus ES definēto mērķu enerģētikā sasniegšanai 2030. gadā – 27% atjaunojamo energoresursu patēriņš ES kopējā energoresursu patēriņā un vismaz 27% energoefektivitātes palielināšana.
Baltijas valstu par enerģētikas nozari atbildīgie ministri ir vienisprātis, ka šie mērķi ir ļoti ambiciozi Baltijas valstīm. Vienlaikus ministri uzsvēra, ka to sasniegšana pozitīvi ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanu un kopējo ES ekonomisko attīstību un ilgtspēju.
Lai radītu efektīvu likumdošanas ietvaru ES mērķu sasniegšanai atjaunojamo energoresursu jomā, Baltijas valstu ministri uzsvēra, ka būtiska loma jāpievērš investīciju sekmēšanai enerģētikas sektorā, ko sekmētu pilnībā funkcionējoša ES Emisiju tirdzniecības sistēma, kas palīdzētu investoriem pieņemt lēmumu par atbilstošākās tehnoloģijas izvēli, attīstot jaunas atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudas.
Attiecībā uz energoefektivitātes palielināšanu ministri norādīja, ka šajā ziņā ES joprojām ir daudz neizmantotu iespēju, tāpēc, pārskatot Energoefektivitātes direktīvu, jāņem vērā vairāki būtiski aspekti:
kā padarīt vienkāršāku, harmonizētāku un izmaksu ziņā efektīvāku jau eksistējoša regulējuma ieviešanu;
kā ar energoefektivitātes politikas instrumentiem sekmēt klimata un enerģētikas politikas mērķa sasniegšanu – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu;
kā ES publiskā iepirkuma noteikumus attiecībā uz ilgtspēju apkopot vienotās ES vadlīnijās;
kā finansējumu padarīt pieejamāku maza apmēra projektiem ES dalībvalstīs.
Vēstules noslēgumā ministri uzsver, ka ES dalībvalstu kopēja atbildība ir radīt tādu regulējumu, kas sekmēs ES mērķu sasniegšanu. Ministri pauž cerību, ka Baltijas valstu sniegtie ieteikumi palīdzēs EK darbā pie šīm direktīvām un nākotnē sekmēs ilgtspējīga ES enerģijas sektora attīstību.
Tikšanās laikā ministri pārrunāja arī Baltijas valstu sadarbības aktuālos jautājumus kopš Deklarācijas par sadarbību enerģijas piegāžu drošuma paaugstināšanai parakstīšanas 2015. gada 14. janvārī. Ministri bija vienisprātis, ka ilgtspējīga un pieejama energoapgāde ir nozīmīgs jautājums visām trim Baltijas valstīm, tādēļ ir svarīgi turpināt strādāt pie kopīgiem projektiem enerģētikas nozarē.
Ministri pārrunāja arī reģionālās sadarbības jautājumus gāzes tirgus un elektroenerģijas tirgus attīstībā. Baltijas valstīm ir svarīgi panākt savu enerģijas tirgu pilnīgu integrāciju Eiropas enerģijas tirgū, lai sasniegtu ES mērķi – vienota un efektīvi funkcionējoša ES enerģijas tirgus izveidi.
Kā zināms, 2015. gada 14. janvārī trīs Baltijas valstu enerģētikas ministri Rīgā parakstīja deklarāciju par Baltijas valstu sadarbību enerģijas piegāžu drošuma paaugstināšanai. Parakstot kopīgu deklarāciju, Baltijas valstis apņēmās stiprināt reģionālo sadarbību enerģētikas jomā, kopīgi strādājot pie enerģijas resursu piegāžu avotu dažādošanas un līdz ar to enerģētiskās drošuma paaugstināšanas reģionā.
Papildus informācija:
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: [email protected]; [email protected]