Domes lēmumi

2013.gada 23. martā, Salaspilī

 

Domes lēmums Studijas un zinātne – investīcija intelekta ekonomikā


par augstākās izglītības pārvaldību

Vienotība uzskata, ka stabilai ekonomikai nepieciešama izglītības sistēma, kurā vidējās izglītības līmenī izglītojamo īpatsvars profesionālās izglītības programmās līdz 2016. gadam pieaugtu līdz divām trešdaļām. Vienlaikus mazā, atvērtā ekonomikā ir svarīgi sasniegt Eiropas Savienības kopīgo mērķi: 30–34 gadus vecu cilvēkiem ar augstāko izglītību īpatsvaram šajā vecumgrupā jābūt vismaz četrdesmit procentiem.

Augstskolu loma ekonomikā ir trejāda – studijas, pētniecība un pakalpojumi sabiedrībai. Vienotība uzsver, ka nelielā tautsaimniecībā augstskolām ir neatsverama loma kā ideju inkubatoriem, kas veido eksportspējīgus intelektuālos pakalpojumus; tām jābūt ne vien darba tirgus apkalpotājām, bet arī jauno uzņēmēju, tautsaimniecības un sabiedrības nākotnes modeļu kalvei. Augstskolas nedrīkst būt ne tīri intelektuāla oāze, ne ražošanas mašīna; nedrīkst strādāt vien ar idejām bez pielietojamības, nedrīkst darboties tikai ar tūlītēju finanšu atdevi.

Lai sasniegtu mērķus Vienotība piedāvā krasi palielināt sabiedrības pārstāvju, profesionāļu, darba devēju un valsts kā pasūtītāja dalību augstskolu stratēģiju noteikšanā. Jāstiprina augstskolu konventu lomu, iekļaujot tajos ne mazāk kā pusi sabiedrības un profesionālo organizāciju virzītu pārstāvju, kam piešķirtu tiesības izvērtēt augstskolas stratēģiju, mērķus, sniegt atzinumu dibinātājam par budžetu, efektivitāti investīcijām un iespēju vērtēt rektora atbilstību amatam. Būtiski iesaistīt īstus sabiedrības viedokļu līderus – konventu locekļi nevar būt valsts amatpersonas. Vienlaikus stiprināma arī rektora, kuru ievēl augstskolas satversmes sapulce, atbildība, skaidri piešķirot tiesības izdot iekšējos normatīvus un veidot personāla stratēģiju augstskolā.

Zinātnes spēku starptautiskai konkurētspējai ir jārada tiesiska iespēja universitātēm, institūtiem un inovāciju sistēmas dalībniekiem apvienoties konsorcijos. Dinamiskai nozares izaugsmei neatliekama ir apvienotā Augstākās izglītības un zinātnes likuma veidošana.

par finansēšanas modeļiem

Laikmetīgie globālās tautsaimniecības izaicinājumi liek izvēlēties investīcijas zināšanās, pētniecībā un eksportspējīgos intelekta pakalpojumos kā stabilā un elastīgā tautsaimniecības pieauguma veicinātājā. Latvijas bagātība sakņosies intelekta ekonomikā.

Intelekta ekonomikas veidošanai ir neatsverami koncentrēt studiju un pētniecības kritisko masu, novērst izglītības un zinātnes programmu dublēšanos, fragmentāciju un savrupību, atbalstot augstskolu, zinātnisko institūtu un koledžu konsolidāciju; no valsts budžeta finansēto pētniecību koncentrēt vairākās universitātēs un izcilības konsorcijos. Eiropas tendence, pastāvot jaunatnes bezdarbam un nepieciešamībai veikt ekonomikas izrāvienu, ir pilnībā finansēt studijas valsts augstskolās. Eksperimenti ar maksas studiju ieviešanu nav viennozīmīgi pierādījuši šīs pieejas sociālekonomisko efektivitāti.

Latvijā ir pārāk mazs pētnieku un inovāciju īpatsvars. Risinājums ir sniegt ekonomiskus priekšnosacījumus jaunatnei mainīt nākotnes plānus par labu augstam darba ražīgumam, sarežģītam un intensīvam intelektuālam darbam augsto tehnoloģiju rūpniecībā, intelekta pakalpojumos, pētniecībā un teorētiskajā zinātnē. Augstākās izglītības telpa Eiropā ir vienota – Latvijas jauniešu izvēle nav atrauta no izvēlētā finansēšanas modeļa – pilnībā budžeta finansēto studiju – realitātes, piemēram, Vācijā, Dānijā un Igaunijā. Maksas studijas izveidoja ekonomiski nepamatotu nevienlīdzību starp nozarēm par labu sociālajām zinātnēm. Vairāk nekā puse Latvijas studējošo strādā, no tiem trešdaļa pilnas slodzes darbu, kas ir viens no kvalitātes apdraudējumiem. Studēt pārtrauc arī nespējot segt studiju maksu vai dzīves izmaksas pilsētā. Tādēļ Vienotība noraida vispārējas maksas, vai vispārējas kreditēšanas modeli.

Ievērojot, ka demogrāfijas dēļ 2015. gadā būtiski samazināsies jauniešu skaits studiju pamata vecumā, piedāvājam finansējuma modeli – pilnībā valsts budžeta finansētas studijas valsts augstskolās ar ierobežotu, koncentrētu studiju vietu skaitu: sākotnēji nākamajā akadēmiskajā gadā uzsākot doktora, vēlāk maģistra un visbeidzot pamatstudiju finansēšanu pilnībā.

Nav iespējams sasniegt ekonomikas izrāvienu bez atbilstošām investīcijām, tāpēc Vienotība atkārtoti uzsver jau iepriekš nosprausto mērķi – laikā līdz 2016. gadam valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai ir jāpalielina līdz trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta, no kura divi procenti atvēlami studijām, bet viens – zinātniskajai darbībai. Laikā līdz 2018. gadam zinātniskās darbības – zinātnes, pētniecības un inovāciju – privātā sektora finansējumam jāsasniedz divi procenti no iekšzemes kopprodukta.

Eiropas pētniecības telpā ir dinamisku pārmaiņu laiks, starptautiskā mobilitāte un konkurētspējas pieaugums rada apstākļus, kuros kavēšanās ar pētniecības un inovāciju atbalstu var nodarīt neatgriezeniskas sekas Latvijas intelektuālajai kapacitātei, tādēļ rīcība zinātnes investīciju veidošanā uzsākama nekavējoties.


par valsts valodas lomu izglītības sistēmā,

Vienotības statūtos nostiprinātie mērķi ir nacionālas Latvijas valsts ilgtspējīga attīstība un latviešu tautas lingvistisko pamattiesību nodrošināšana. Valodu un kultūru daudzveidība, globalizācija un pastiprinātā valstu sadarbība izvirza jaunus uzdevumus Eiropas Savienībai. Augstskolām jābūt ekonomikas virzītājspēkam, radot jaunas vērtības tautsaimniecībai – patentus, izgudrojumus, intelektuālās izaugsmes centriem un valstu nacionālās identitātes stiprinātājām. Vienotība uzskata, ka tikai, palielinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un vienīgās oficiālās valodas ekonomisko vērtību un nostiprinot to visās sabiedrības dzīves jomās – arī pētniecībā un studijās – , pasaulē spēs pastāvēt saliedēta, izglītota un ekonomiski spēcīga Latvijas tauta.

Mūsdienu pasaule prasa, lai visās izglītības pakāpēs pilnveidotu svešvalodu prasmi, kas nodrošina iekļaušanos Eiropas un pasaules pētniecības, uzņēmējdarbības un darba tirgus telpā. Nākotnes Latvijas pamatskolās ne vien jāapgūst trīs Eiropas Savienības valodas, bet arī jādod iespēja iepazīt citu pasaules reģionu valodas. Vienlaikus vispārējā un profesionālajā izglītībā jāievieš daļēja vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanu angļu, vācu vai franču valodā, īstenojot mūsdienu zinātnes atziņas par bilingvālu izglītību.

Tāpēc Vienotība atbalsta svešvalodu apguves pieaugumu vispārējā izglītībā un jau 2006. un 2011. gados veiktos Augstskolu likuma grozījumus, kuri paver plašas iespējas Eiropas Savienības oficiālo valodu lietošanai augstskolās. Vienotība aicina augstskolas plašāk izmantot likumā esošās iespējas līdz vienai piektdaļai kredītpunktu katrā programmā īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu viesprofesorus, kā arī veicināt ārvalstu studentu piesaisti, veidojot programmas Eiropas Savienības valodās.

Valsts identitātes pamats ir valsts valoda; augsta līmeņa valsts valodas prasme uzskatāma par izglītības un profesionālās darbības kvalitātes rādītāju. Latviešu valodas pozīciju vājināšana šajās jomās ietekmēs kopējo valodas lietojumu un kvalitāti, radot objektīvas grūtības zinātnes sasniegumu atspoguļošanā populārzinātniskajā literatūrā, mācību grāmatās, publicistikā, likumdošanā, uzņēmējdarbībā un citur. Tas nelabvēlīgi ietekmēs terminoloģijas un zinātnisko rakstu stila attīstību, kā arī latviešu valodas apguves kvalitāti vispārējās izglītības iestādēs, it īpaši mazākumtautību programmās.

Saliedētas un vienotas sabiedrības vārdā nav pieļaujama krievu valodas kā studiju valodas atjaunošana valsts augstskolās. Vienotība uzsver, ka ikvienai valsts institūcijas pārvaldes amatpersonai – no augstskolas rektora līdz bērnudārza vadītājam – jāprot valsts valoda augstākajā pakāpē, tādēļ neatbalsta augstskolu vadības un ievēlēto docētāju atbrīvošanu no valsts valodas prasmes pārbaudes. Īstenojot minētos priekšnosacījumus nākotnē būtu pieļaujams, ka kredītpunktu apjoms, kuru ikvienā programmā var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, nākotnē paaugstināms no vienas piektdaļas līdz divām piektdaļām.

Esošie tiesību akti nodrošina valsts valodas dominējošās lomas saglabāšanu, vienlaikus dodot iespēju konkurētspējīgā līmenī apgūt profesionālajai kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas un terminoloģiju arī citās Eiropas Savienības valodās. Tāpēc Vienotība neatbalsta valsts valodas funkciju sašaurināšanu augstākajā izglītībā un zinātnē, kas nedos pozitīvu ietekmi ne uz studiju kvalitāti, ne augstskolu finansiālo nodrošinājumu, bet radīs būtisku apdraudējumu kopš valsts neatkarības atjaunošanas īstenotajai valodas politikai.