09.06.2016
Par vienotu VIENOTĪBU


Autors: Atis Lejiņš

Brīvdienās aizritējis Vienotības kongress. Un varbūt par vēsturisku to saukt būtu pārāk skaļi, taču būtisks pagrieziens Vienotības šodienas ceļā tas noteikti ir.

Pēdējo dažu gadu gaitā, būdama valsts galvgalī MK un parlamentā, Vienotība ir daudz panākusi visdažādākajās nozarēs. Te jāmin gan „nulles deklarācijas” ieviešana (kuru iepriekšējie sasaukumi ilgi „muļļāja” un mākslīgi vilka garumā – pieņemt beidzot izdevās, kad Vienotībai nāca talkā toreiz vēl jauni sabiedrotie, Zatlera reformu partija) un maksātnespējas administratoru deklarācijas, gan atklātība Satversmes tiesnešu vēlēšanās (kas tāpat tika iepriekš vilkta garumā), gan eirozonas ieviešana Latvijā un ES tiešmaksājumu paaugstināšana Latvijas zemniekiem, gan ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšana ģimenēm ar bērniem, tāpat gāzes tirgus liberalizācija un Krievijas Gazprom monopola mazināšana Latvijā, iestāšanās OECD (tā Latvija rezultātā ietaupīja vismaz 50 miljonus, jo tai cēlās kredītreitings), pozitīvas izmaiņas neskaitāmos likumos un daudz kas cits.

Vienlaikus daudz ir arī zaudēts, pieņemot vajadzīgus, bet sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Un vēl vairāk – no partijas sabiedrisko attiecību kļūdām un iekšējiem „kašķiem”. Pēdējais piliens, protams, bija pašu premjerministres „noraušana” no iekšpuses un valdības krišana…

Tagad par Vienotības priekšsēdētāju kļuvis bijušais diplomāts, LR tautas izglītības un finanšu ministrs, ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, samērā tuvu aiz sevis atstājot gados jaunāko kandidātu Edvardu Smiltēnu. Arī otrs bija labs kandidāts, taču jau kongresa debatēs varēja just, ka Smiltēnam vēl trūkst pieredzes un piemīt zināma karstgalvība, kamēr Piebalgs izcēlās ar nosvērtību un, protams, dažādas cilvēku grupas vienojoša diplomāta iemaņām, kas šobrīd Vienotībai ir ļoti nepieciešamas īpašības. Nemaz nerunājot par augstu un pozitīvu atpazīstamību Latvijas un starptautiskajā vidē.

Te varētu vilkt zināmas paralēles ar kādreizējo situāciju ASV demokrātu partijā, kad par prezidenta posteni cīnījās Hilarija Klintone un Baraks Obama. Klintone ilgi nevarēja piedot Obamam savu zaudējumu, tomēr beigās iekļāvās valdībā un turpināja apgūt līdz šim trūkstošo pieredzi. Rezultātu mēs redzam – tagad Klintone ir kļuvusi par patiesi spēcīgu, pieredzējušu prezidenta kandidātu, un arī kādreizējais sāncensis Obama ir paziņojis, ka atbalsta viņas kampaņu. Domāju, ka arī Smiltēns spēs samierināties ar zaudējumu mirkļa perspektīvā, lai iekļautos kopīgā darbā lielāku nākotnes panākumu vārdā.

Obama izvilka ASV cauri krīzes periodam, un Klintonei tagad ir lieliska iespēja. Savukārt Piebalga darbs būs izvilkt no zināmas krīzes Vienotību. Mūsu visu uzdevums Piebalga vadībā būs ne tikai atjaunoties iekšēji, bet arī nopietni strādāt pie agrāk iesāktās Latvijas tiesiskuma celšanas. „Tiesiskuma partija” – tie nav tikai vārdi!

Lai šo noslēgtu ar jautrāku noti, varētu teikt, ka Vienotībai nebūs pieejama tāda greznība kā Ļeņinam, kurš patiesībā pats bija nulle vai tai ļoti tuvs, bet kura panākumus garantēja Krievijas cara slepenpolicijas „ohrankas”, vācu slependienesta un latvju strēlnieku atbalsts. Vienotībai viss būs jādara pašai! Kongresa uzrunā Andris Piebalgs nāca ar uzstādījumu, ka jau gada beigās Vienotībai jābūt 10% reitingam. Un arī es esmu no savas puses gatavs darīt visu, lai tā tas arī būtu.

Komentāri:
 
03
JŪN
Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas