24.03.2014
Kādam jābūt izglītības procesam skolās?

Autors: Andris Ārgalis 

Nesen lasīju uzskatu, ka kontroldarbi, kuru laikā drīkst izmantot grāmatu vai citus resursus ir daudz vērtīgāki nekā uz atmiņu balstītie kontroldarbi. Ir patiešām grūti saprast kāpēc skolēnam ir jāatceras neskaitāmi termini – katrā mācību priekšmetā savi. Vienam skolēnam ir vidēji 3-4 kontroldarbi/pārbaudes darbi nedēļā – tas nozīmē, ka prātā jāpatur, piemēram, ķīmijas, bioloģijas un latviešu valodas mācību viela. Tas noved pie špikošanas, kas arī nav pārāk slikti, jo skolēns spēs ļoti ātri savā telefonā vai neskaitāmajās lapiņās atrast vajadzīgo informāciju – spēs ātri apstrādāt lielu informācijas daudzumu, kas ir būtiska prasībā no darba devēju puses. Bet tieši tāds pats rezultāts rastos, ja tiktu atļauts izmantot resursus kontroldarbos. Studentiem ir citādāk – viņi kļūst par nozares speciālistiem, kuriem jāspēj orientēties informācijā jebkurā brīdī un būtu patiešām savādi, ja ķirurgs neatliekamas operācijas laikā savā viedtālrunī sāktu meklēt "kā veikt sirds transplantāciju?". Taču nekas slikts nenotiks, ja jurists vai IT speciālists darba laikā meklēs palīdzību kādā grāmatā vai internetā, jo nekad taču nevar zināt visu.

Man ir ļoti žēl, ka pamata izglītības procesā netiek iekļauta ikdienai noderīga informācija, piemēram, finanšu specifika (nodokļi, kredīti), valsts pārvalde (ko dara valsts iestādes) un pavisam lieliski būtu, ja tiktu iekļauta arī etiķete, jo redzot skolēnus, kuri pat nesaprot, ka operas laikā uz telefonsarunu atbildēt nedrīkst, man paliek kauns. Mēs apgūstam kā sauc katru kukaiņa kājas nosaukumu, matemātiskus aprēķinus (kuru vienīgo nepieciešamību es vienīgi saskatu – loģikas treniņš), ķīmiskās reakcijas un kurā datumā sākās kura kauja, taču elementāras ikdienišķās lietas skolēniem ir jāapgūst patstāvīgi. Un pats sliktākais ir tas, ka tas ir zemē nomests laiks – reti kurš atceras šos faktus, kad ir pabeidzis skolu, vēl sliktāk, bieži vien tas tiek aizmirsts, kad skolēns dienas beigās iziet pa skolas durvīm.

Esmu arī pārrunājis ar skolēniem par obligātā eksāmena ķīmijā vai fizikā ieviešanu un galvenā atbilde, ko esmu dzirdējis ir – "tas man rada vēl lielāku riebumu pret šiem mācību priekšmetiem", taču Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis taču bija radīt interesi par eksaktajiem priekšmetiem, taču tā interesi nevar radīt! Skolēni atbildēja, ka drīzāk vajadzētu dot iespēju praktiski strādāt, piemēram, saliet kopā šķidrumus un redzēt ķīmisku reakciju vai dot iespēju katrā fizikas mācību apguves nodaļā pielietot zināšanas laboratorijas darbā – tas skolēniem patīk un rada interesi. Jā, tas ir dārgi, toties efektīvi.

Vidēji dienā skolēnam ir sešas līdz astoņas mācību stundas – lielākoties tās ir dažādas un tas nozīmē, ka ir jāspēj septiņas reizes dienā "pārslēgt smadzenes" uz konkrēto mācību priekšmetu – šajā gadījumā lielisks risinājums ir saucamās pāru stundas jeb vienas mācību stundas vietā ir divas vienādas (ar starpbrīdi pa vidu), kas jau ļoti labi strādā tehnikumos un skolēni ir atzinuši, ka tas ir ērti. Ko tas dos? Skolotājiem būs vieglāk organizēt stundas darbu – varēs iekļaut vairāk praktisku nodarbību, skolēniem būs vieglāk "pieslēgties" mācību priekšmetam un būs vieglākas somas (kas ir ļoti nopietna problēma sākumskolā – soma ir lielāka par pašu bērnu).

Izglītības procesam viennozīmīgi ir jākļūst praktiskākam un interesantākam – katru grūtāko mācību vielu var apgūt, ja zināšanas ir iespējams pielietot praktiski. Tas viennozīmīgi nav iespējams, ja skolotāji nav ieinteresēti tajā iesaistīties – un viņiem ir taisnība, jo ar tāfeli un lupatu diži interesantu izglītības procesu nevar padarīt un zemais atalgojums nemaz nerada vēlmi tērēt vairāk enerģijas skolēnu ieinteresēšanai. Manuprāt, ļoti veiksmīgs projekts ir "Iespējamā misija", kas radīts izglītības kvalitātes veicināšanai. Jaunie skolotāji ļoti bieži ir no nozares speciālistu vidus un ir ar jaunām idejām kā uzlabot izglītības procesus - un vēl šis skolotājs var saņemt informatīvo atbalstu – zināšanas, idejas, ko pielietot darbā ar skolēniem. Ir jāatvēl daudz vairāk līdzekļu izglītībai – skolotāju algām, darba un mācību vides uzlabošanai (tajā skaitā tehnoloģiju ieviešanai izglītības procesā) un jaunu izglītības metožu īstenošanai skolās – tā ir būtiska investīcija valsts nākotnē. 

Komentāri:
05
OKT
2014
Zane
Es piekrītu, ka galvenais ir orentēties informācijā un zināt ko un kā meklēt, jo bieži vien šodien viss jaunais iemācītais skolu beidzot ir jau novecojis, tāpēc pats galvenais ir iemācīt bērniem mācīties, un atrast sev vajadzīgo informāciju, jo šajā laikmetā kad viss mainās un nekas nav ilgstošs un pastāvīgs tas būtu galvenais.
25
MAR
2014
Melānija
Neprofesion'ali dz'est komentārus, kas neceļ slavu!
24
MAR
2014
Melānija
Izklausas vairāk pēc tā- cik skolā ir slikti.
ja runā par operu, tad, manuprāt, tas ir jāmāca nevis skolās, bet gan ģimenē.
Jo visu pamatā ir uzvedības modelis, kādā esi uzaudzis.
Eaksta jēga diemžēl ir niecīga. Atvainojos.
27
MAR
2014
Andris
Cien.Melānija!

Viennozīmīgi piekrītu Jūsu viedoklim, ka vecākiem būtu jāmāca etiķete, taču ne katrs no vecākiem spēs bērnam iemācīt etiķeti pienācīgā līmenī (manis pieminētais gadījums par operu ir pati elementārākā situācija, kuru patiešām būtu jāsaprot katram).
Nebūt neesmu teicis, ka skolā ir slikti - esmu pieminējis problēmas ar kurām skolēni saskaras ikdienā un piedāvāju risinājumus. :)
 
Organizācija Twitterī
Liels paldies @Sadurskis par vērtīgo diskusiju par izglītībā aktuālajiem jautājumiem. https://t.co/09Iz4GugsE
15.03.2017
1.martā mums plānots kompetences vakars, noteikti būs interesanti! Gaidīsim arī Tevi! :)
24.02.2017
Diskusija ar ekspertiem par šodienas drošības situāciju Eiropas Savienībā un nākotnes izaicinājumiem. #iMEurope… https://t.co/zONldrgS0z
18.02.2017