Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrijas veikums no 2014.gada 5.novembra līdz 2015.gada 4.novembrim

Atbalsts Latvijas lauku reģionu attīstībai 2014-2020 – ES un valsts ieguldījums nākotnē 2015. gada sākumā Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas Lauku attīstības programmu ar finansējuma apjomu 2014.-2020. gadam 1,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2007.-2013. gadu plānošanas periodā.

Tiešajos maksājumos lauksaimnieki 2014.-2020. gadā saņems 1,6 miljardus eiro, kas ir par 120% vairāk nekā 2007.-2013. gadu plānošanas periodā. 2014. gada nogalē Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai ar finansējuma apjomu 2014.-2020. gadam 183,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2007.-2013. gadu plānošanas periodā.

Atbalsts piena un zivsaimniecības nozarēm Krievijas tirdzniecības aizliegumu laikā
Lai pēc Krievijas tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas atbalstītu grūtā situācijā nonākušos piena ražotājus un zivsaimniekus, īstenota virkne būtisku atbalsta pasākumu. Piena ražotājiem piešķirti 7,6 miljoni eiro ciltsdarba atbalstam. 2015. gada septembrī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē panāca, ka Eiropas Komisija Latvijas piensaimnieku un cūkaudzētāju atbalstam piešķir papildus 8,5 miljonus eiro. Līdz ar to pēc tam, kas šis ES ārkārtas atbalsts būs izmaksāts, piensaimnieki papildus būs saņēmuši 37,7 miljonus eiro kopš Krievijas sankciju ieviešanas.

Savukārt, lai sniegtu atbalstu Krievijas sankciju skartajai zivsaimniecības nozarei, rasta iespēja uzņēmumiem daļēji dzēst kredītu procentus, kā arī pagarināt nodokļu maksājumu termiņus. Īsos termiņos nodrošināts arī atbalsts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda produkcijas noieta tirgu paplašināšanai, investīcijām ražošanā, kā arī pievienotās vērtības radīšanai.

2015.gada 1.jūlijā darbu sāka valsts izveidotais Latvijas zemes fonds. Tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu ha apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonus ha līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Lai veicinātu mazo saimniecību un sevišķi privāto meža īpašnieku kooperāciju, Ministru kabinetā apstiprināta kārtība, kādā atbilstīgās mazās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības varēs saņemt atbalstu, lai veicinātu sabiedrību izaugsmi un konkurētspēju. Atbalsts domāts tām atbilstīgajām kooperatīvajām sabiedrībām, kuru lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem iepriekšējā gadā nepārsniedz 30 000 eiro, bet mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem nepārsniedz 40 000 eiro vidēji ar vienu biedru. Ir sākts darbs pie lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību normatīvo regulējumu pilnveidošanas, tajā skaitā iesniegti priekšlikumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot pašvaldību iesaistīšanos meža kooperācijā un tādējādi veicinot to attīstību novadu teritorijā.

Veicot Zemkopības ministrijas pārraudzīto lauksaimniecības zinātnes reorganizāciju un konsolidāciju, nolemts veidot divus jaunus institūtus: „Agroresursu un ekonomikas institūts”, kurā tiks apvienoti Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts un aicinot iekļauties jaunizveidotajā institūtā arī SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs” zinātnisko personālu; un „Dārzkopības institūts”, kurā tiks iekļauts Latvijas Valsts augļkopības institūts, aicinot iekļauties jaunizveidotajā institūtā arī SIA „Pūres dārzkopības pētījumu centrs” un ZS „Vīnkoki” zinātnisko personālu. Abi jaunie institūti strādās Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzībā.

Atpakaļ