Labklājības ministrija

Labklājības ministrijas veikums no 2014.gada 5.novembra līdz 2015.gada 4.novembrim

Minimālā mēneša darba alga 2015.gadā paaugstināta no 320 līdz 360 eiro; 2016.gadā līdz 370 eiro.

Paplašināts sociālo pakalpojumu klāsts:
• no 2015.gada sociālo rehabilitāciju var saņemt arī vardarbībā cietušas pilngadīgas personas un varmākas;
• ģimenes, kurās bērnam invaliditāte noteikta pirmo reizi, var saņemt 10 psihologa konsultācijas līdzšinējo 2 vietā.|

Paplašināts valsts sociālo pabalstu saņēmēju loks:
• valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem no 2015.gada var saņemt arī bērni, kuriem nav noteikta invaliditāte;
• valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personas, kurām nav tiesību uz valsts pensiju, varēs saņemt jau sasniedzot pensionēšanās vecumu. Šī norma stāsies spēkā no 2017.gada.

No 2015.gada līdz 100 eiro palielināts valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm.

Lai iekļautu darba tirgū sociālās atstumtības riskam pakļautos cilvēkus, apstiprinātas Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kurās noteikti prioritārie ieguldījumu virzieni nodarbinātībā.

Bērnu augšanas ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē veicināšanai, izstrādāta un valdībā atbalstīta Koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu.

Pilnveidota pensijas kapitāla aktualizēšana, nepieļaujot pensijas kapitāla samazināšanos to ietekmējošo faktoru svārstību ietekmē.

Piesaistīts papildus finansējums gan 2015.gadā, gan turpmāk tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošanai un modernizācijai, tādējādi mazinot rindas veidošanos un sekmējot iespēju savlaicīgi nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus cilvēkiem, kuriem nepieciešams šis pakalpojums.

Lai spēcinātu pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo sociālā darba speciālistu spējas sniegt pilnvērtīgu palīdzību ikvienam, kurš pēc tādas vēršas, sāktas ieviest Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. No 2015.gada minētajiem speciālistiem visā Latvijā pieejams supervīzijas pakalpojums. Savukārt 2016.gadā sāksies praktiskas apmācības, lai celtu sociālā darba praksei nepieciešamo kompetenci darbam ar visdažādākajām mērķa grupām.

Saeimā iesniegts priekšlikums paildzināt laika periodu, kurā daudzbērnu ģimenes var pretendēt uz atvieglojumiem un cita veida valsts un privātpersonu atbalstu šai mērķa grupai, nosakot, ka daudzbērnu ģimenes statuss tiek saglabāts tikmēr, kamēr vecāku apgādībā ir vismaz trīs bērni vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ja tie turpina iegūt izglītību.

Ar 2015.gadu mainīta invaliditātes noteikšanas kārtība, par primāro izvirzot darbspēju zaudējuma apmēra konstatēšanu. Invaliditātes ekspertīzes procesā tiek ņemts vērā arī personas pašnovērtējums. Ekspertīzes process pamatā notiek bez personas klātbūtnes, pamatojoties vienīgi uz iesniegto dokumentāciju, personas klātbūtne uzskatāma par izņēmumu.

Ar 2015.gadu sāka darboties no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām finansētā programma „Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas periodā”, kurā par trūcīgām atzītas personas, kā arī personas, kuras nonākušas krīzes vai ārkārtas situācijā, var saņemt pārtiku, higiēnas preces, kā arī skolas piederumus skolas vecuma bērniem.

Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietvaros veikti sagatavošanās darbi deinstitucionalizācijas īstenošanai – Saeimā iesniegti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, pieņemti Ministru kabineta noteikumi un Labklājības ministrijas līmeņa rīcības plāns. Pasākumam (līdz 2022.gadam ieskaitot) plānoti kopumā vairāk nekā 90 miljoni eiro no ES fondu finansējuma.

Atpakaļ

03
JŪN
Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas