Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes ministrijas veikums no 2014.gada 5.novembra līdz 2015.gada 4.novembrim

Latvijas izglītības sistēmai izvirzīti trīs kritēriji: izglītības kvalitāte, pieejamība un izmaksu efektivitāte. Lai paaugstinātu kvalitāti vispārējā izglītībā un nodrošinātu pilnvērtīgu atbalstu skolēniem, izveidots pedagogu atalgojuma jaunais modelis. Pilnveidotā atalgojuma sistēma piesaistīs skolām jauno paaudzi un konkurētspējīgus skolotājus. Valsts finansējums izglītībai tiks izmantots efektīvi un caurskatāmi.

Ieviešot jaunu, kompetencēs balstītu izglītības saturu, 157 Latvijas skolās tiek īstenots pilotprojekts digitālo prasmju agrākai apguvei.

Skolēnu sasniegumu eksaktajos mācību priekšmetos uzlabošanai, kopš mācību gada sākuma tiek organizēti valsts diagnosticējošie darbi matemātikā 8. klasē un dabaszinātnēs 9. klasē. Uzsākta agrāka svešvalodu apguve sākumskolā, šajā mācību gadā jau 1. un 2. klases skolēni apgūst pirmo svešvalodu. Svešvalodu centralizētais eksāmens aizstāts ar
starptautisku testēšanas institūciju pārbaudījumu.

Turpinot profesionālās izglītības satura reformu un darba vidē balstītu mācību pilnveidi, pieņemti Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas paredz izveidot skolās padomdevēju institūciju – konventu un sadarboties ar nozaru ekspertu padomēm. Tas ļaus elastīgāk un ātrāk reaģēt uz darba tirgus izmaiņām.

Izmantojot ERAF projekta līdzfinansējumu, tiek sakārtotas un modernizētas profesionālās izglītības iestādes. 2015. gadā pabeigta deviņu profesionālās izglītības kompetences centru renovācija – modernizēts Ventspils tehnikums, Jelgavas tehnikums, Ogres tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Daugavpils Būvniecības
tehnikums un Daugavpils tehnikums.

Augstākajā izglītībā sākta jauna, trīs pīlāru, finansēšanas modeļa ieviešana. Jaunais modelis paredz pamata finansējumu studiju procesam un pētniecībai, snieguma finansējumu par studiju un pētniecības rezultātiem un inovāciju finansējumu nākotnes attīstībai un izglītības iestāžu specializācijai. Jau šogad papildu finansējumu saņems tās augstskolas, kuras
ir sekmīgas pētniecībā, iesaistot studentus un jaunos zinātniekus. 2015. gadā šim mērķim paredzēti 5,5 miljoni eiro.

Izstrādāta zinātniskās darbības monitoringa sistēma, kas ļaus novērtēt publisko ieguldījumu ietekmi zinātnē, tehnoloģiju attīstībā un inovācijās. Tas ir būtisks priekšnosacījums ES fondu finansējuma saņemšanai struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, lai palielinātu Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti/ veiktspēju. Lai veidotu lielākas un spēcīgākas, starptautiski konkurētspējīgas zinātniskās institūcijas ar augstāku pētniecības veiktspēju, 2015.gadā šim mērķim paredzēti 9,9 miljoni eiro.

2015.gada janvārī Latvija oficiāli kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti. Tagad Latvija var īstenot nozīmīgus un inovatīvus projektus kosmosa zinātnē, zemes novērošanā un izglītībā. Plašāka informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Atpakaļ