Finanšu ministrija

Finanšu ministrijas veikums no 2014.gada 5.novembra līdz 2015.gada 4.novembrim

Pieņemts 2015.gada valsts budžets un izstrādāts 2016.gada budžeta projekts. 2015.gada budžetā īpaša uzmanība pievērsta veselībai, izglītībai, nacionālajai un sociālajai drošībai. 2015.gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielinājās par 283,3 miljoniem eiro. Savukārt valdības apstiprinātais 2016.gada valsts budžeta projekts ļaus nodrošināt valsts nākamā gada galveno prioritāti – ārējo un iekšējo drošību. 2016.gadā budžeta izdevumi paredzēti   par 183,2 miljoniem eiro lielāki kā plānots 2015. gadā. Vienlaikus valdība, sagatavojot gan 2015.gada, gan 2016.gada budžetu, stingri ievēroja noteikto budžeta deficīta mērķi – tas nedrīkst būt lielāks par 1% no IKP. 

Izstrādāts jauns Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelis. Jaunais PFI modelis ir orientēts uz līdzsvarotu finanšu resursu pieejamību pašvaldībām, lai tās spētu nodrošināt savas pamatfunkcijas un sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tomēr ne mazāk būtisks jaunā modeļa mērķis ir veicināt pašvaldību ieinteresētību attīstīt saimniecisko darbību savā teritorijā un sekmēt ekonomikas izaugsmi. 

Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība”. Tā paredz, ka Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Darbības programma ir stabils pamats visu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) padomē darba rezultātā izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Tas ļaus visas ES valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, piesaistīt privātos ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāju labklājībai, jaunām darbavietām un kopējai valsts izaugsmei. Izmantojot šī fonda iespējas, arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem būs iespēja panākt savu izvirzīto mērķu sasniegšanu un ieviest inovācijas. 

Pilnveidots mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam. Lai ierobežotu negodīgu konkurenci un nodokļu optimizāciju, no 2016. gada noteikts ierobežojums 37 nozarēs piemērot MUN maksātāja statusu. Savukārt, lai panāktu to, ka tiek ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā un garantētu MUN maksātāju darbiniekiem vismaz minimālu sociālo nodrošinājumus, ir izstrādāts minimālās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas modelis. Tā ieviešana paredzēta līdz 2018. gadam.

Risinot valdības deklarācijā noteikto mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, izstrādāts priekšlikums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai. Priekšlikums paredz palielināt ienākumus mazo algu saņēmējiem un papildu motivēt iedzīvotājus deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū. Diferencētais neapliekamais minimums tiks ieviests pakāpeniski līdz 2020. gadam.

Apvienojot trīs koncernu uzņēmumus VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” un VAS “Lauku attīstības fonds” izveidota finanšu institūcija AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, kas sniedz atbalstu komersantiem, lauksaimniekiem, lauksaimnieku kooperatīviem, dzīvokļu īpašnieku apvienībām, kā arī ģimenēm ar bērniem.

Atpakaļ

03
JŪN
Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas