Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrijas veikums no 2014.gada 5.novembra līdz 2015.gada 4.novembrim

2014.gada 17.decembrī Saeima ārkārtas sēdes galīgajā lasījumā lēma par valsts budžetu 2015.gadam, piešķirot valsts aizsardzībai 253,8 miljonus eiro, kas pēc 2014.gada nogales IKP prognozēm veido 1% no IKP un ir par 28 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā 2014.gadā. Arī 2016.gada budžets vērsts drošības stiprināšanai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018.gadā. 

Zemessardzes kaujas spēju stiprināšanai ar Ministru kabineta atbalstu no Norvēģijas valdības iegādāti 800 prettanku ieroči 50 kravas automašīnas un 50 viegli bruņotas apvidus automašīnas.

Lai celtu zemessargu kaujas gatavību un nodrošinātu sākotnējo apmācību visiem zemessargiem, ir plānoti uzlabojumi Zemessargu un rezervistu apmācību sistēmā. To īstenojot, šogad tika organizēts zemessargu apmācību nometnes pilotprojekts Aizkrauklē.

Lai 2018.gadā kopējais Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru skaits sasniegtu 6000, Saeimā iesniegts budžeta projekts, kas paredz nepieciešamo finansējumu personāla pieaugumam. Līdztekus tam Aizsardzības ministrija šobrīd veic nepieciešamos pielāgojumus rekrutēšanas un apmācību kapacitātes celšanai.

2015.gada 1.septembrī starptautiska militārā štāba statusu ieguva NATO Spēku integrācijas vienības štābs Rīgā, tādējādi pirmo reizi valsts vēsturē Latvijā ir izvietots pastāvīgs NATO spēku struktūras štābs. Štābs nodrošinās saikni starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un daudznacionālajām vienībām, lai vajadzības gadījumā koordinētu alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvēršanu reģionā, kā arī sniegs atbalstu kolektīvās aizsardzības plānošanā un mācību koordinēšanā.

2014.gada 20.novembrī atklāta jaunizbūvētā kazarma Ādažu bāzē, kur iespējams izvietot rotas līmeņa vienību – līdz 152 cilvēkiem.

Pastāvīgas sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšanai Latvijā, uzsākti papildus kazarmu un novietņu projektēšanas darbi. Šobrīd Latvijā rotācijas kārtībā uzturas ASV un Vācijas bruņotie spēki, kas piedalās dažādās mācībās reģionā. Par gatavību nosūtīt bruņotos spēkus uz Poliju un Baltijas valstīm, tai skaitā Latviju, ir paziņojusi arī Lielbritānija. Līdz ar sabiedroto spēku klātbūtni ir paaugstināta mācību intensitāte reģionā, kas veicina sabiedroto un nacionālo spēku savstarpējo savietojamību.

Parakstīts Saprašanās memorands ar NATO Komunikācijas un informācijas aģentūru par vienotas gaisa komandvadības un kontroles sistēmas programmnodrošinājuma elementa ieviešanu. Sistēmas izveide paredz optimizēt Lielvārdes aviācijas bāzē esošās telpas un uzstādīt tur attiecīgās sakaru iekārtas un programmatūru, kas nodrošinās NATO dalībvalstu vienotas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidi, atbalsta sniegšanu gaisa operāciju veikšanai un citas funkcijas.

2015.gada 14.janvārī, Zemessardzes štābā, Rīgā tika atklātas Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības IT drošības centra telpas. Šajās telpās notiks kibersargu apmācība, tehniskie un operacionālie vingrinājumi, tiks analizēti drošības apdraudējumi un radīti risinājumi.

Līdz 2018. gadam aptuveni 9500 jauniešu būs iespēja piedalīties Jaunsardzes kustībā, kas būs nodrošināta katrā Latvijas pašvaldībā ar proporcionāli plašāku pieejamību lielākajās republikas pilsētās. Savukārt līdz 2024.gadam Jaunsardzē un Valsts aizsardzības mācības kā izvēles priekšmeta skolās apguvē plānots iesaistīt ap 16 000 jauniešu. To paredz valdībā apstiprinātais informatīvais ziņojums „Par Jaunsardzes attīstību 2015. – 2024.gadā”.

Līdz nākamā gada rudenim paredzēts izstrādāt Valsts aizsardzības koncepciju. Aizsardzības ministrija organizējusi vairākas publiskās diskusijas, lai sekmētu koncepcijas izstrādēs kvalitāti, kā arī sabiedrības izpratni par aktuālajiem jautājumiem. Diskusijās tika aplūkoti jautājumi par valsts institūciju atbildības robežām hibrīdkarā, jaunajiem draudiem un iespējām uz tiem reaģēt, patriotisko audzināšanu un jauniešu motivāciju iesaistīties valsts aizsardzībā, pašaizsardzību kolektīvajā aizsardzībā, kā arī par obligātā militārā dienesta atjaunošanas iespējām un izaicinājumiem.

Atpakaļ